Audekla meistari – visaugstāk novērtēto mūsdienu gleznotāju tops

Audekļu Meistari Visaugstāk Novērtēto Mūsdienu Gleznotāju Reitings

foto: artsy.net

65 miljardi dolāru — tik liela bija globālā mākslas nozare 2024. gadā, un laikmetīgās mākslas segments pieauga par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Iepazīsties ar visaugstāk vērtēto laikmetīgo gleznotāju rangu.

Tu droši vien domā, kāpēc tev tas vispār būtu jāinteresē? Tie laiki, kad māksla bija tikai vairāku paaudžu kolekcionāru privilēģija, ir pagājuši. Mūsdienās laikmetīgo gleznotāju tops ir kas vairāk nekā tikai snobisks sarunu temats pie vīna glāzes.

Vēl atceros to trakumu Sotheby’s izsolē, kad divi telefoni sacentās par Cy Twombly audeklu. Izsole ilga varbūt desmit minūtes, bet spriedze bija kā kazino. Beigās kāds samaksāja 46 miljonus par kaut ko, kas izskatījās pēc bērna ķēpājuma. Taču šie “ķēpājumi” izrādījās labāka investīcija nekā lielākā daļa tehnoloģiju akciju.

foto: artsy.net

Visaugstāk novērtēto mūsdienu gleznotāju reitings jeb māksla ar lielo M

Mākslas tirgus vairs nav elitārs vecu kungu klubs uzvalkos. Aizvien vairāk jaunu investoru sieviešu ienāk šajā biznesā, un šodien 40% vadošo reitingu vietu aizņem sievietes. Tā nav nejaušība – tā ir revolūcija, kas maina visu nozari.

Faktiski laikmetīgo gleznotāju reitings ir kļuvis par sava veida biržas indeksu. Tikai akciju vietā mums ir otas, bet ceturkšņa atskaišu vietā – izstādes prestižās galerijās. Daži vārdi aug kā kriptovalūtas, citi krīt ātrāk, nekā var pateikt “spekulatīvais burbulis”.

Kāpēc tas viss notiek tieši tagad? Jo laikmetīgā māksla ir kļuvusi pieejama. Instagram ir mainījis veidu, kā atklājam talantus. Tiešsaistes platformas ļauj iegādāties darbus par dažiem tūkstošiem, nevis miljoniem. Un jaunā paaudze mākslu uztver kā alternatīvu tradicionālajām investīcijām.

Šajā rakstā aplūkosim trīs galvenos šīs parādības aspektus. Pirmkārt – kā vispār tiek veidoti šādi reitingi un kuri kritēriji ir vissvarīgākie. Otrkārt – kas šodien valda laikmetīgās glezniecības pasaulē un kāpēc tieši šie vārdi. Treškārt – kā šie reitingi ietekmē visas nozares nākotni un ko tas nozīmē parastiem cilvēkiem.

Pirms iepazīstinām ar detalizētiem kritērijiem un metodoloģiju, ir vērts saprast, ka šeit nav runa par abstraktiem estētiskiem jēdzieniem.

Aizkulišu saraksts – kritēriji un avoti mākslinieku vērtēšanai

Atceros to dienu Christie’s, kad Hockneya “Peldētājas” tika izsolītas. Zāle apklusa uz 90 miljoniem dolāru. Bet vai šī cena automātiski padara viņu par nozīmīgāko gleznotāju? Nebūt ne.

Mūsu saraksts tapis, balstoties uz četriem galvenajiem kritērijiem. Izsoļu apgrozījums ir visuzskatāmākais rādītājs – viegli izmērīt, ka Picasso katru gadu ģenerē simtiem miljonu izsoļu tirgū. Kritiķu atzinību vērtējam pēc prestižām balvām un recenzijām tādos izdevumos kā “Artforum” vai “Flash Art”. Kultūras ietekme? Tas, cik bieži mākslinieces darbi parādās mācību grāmatās vai iedvesmo citas jomas. Savukārt mediju popularitāti analizējam pēc pieminējumiem presē un sociālajos tīklos.

Kritērijs	Svars (%)
Izsoles apgrozījums	35 %
Kritiķu atzinība	25 %
Kultūras ietekme	25 %
Mediju popularitāte	15 %

Datus vācām no vairākiem avotiem:

• Artprice – globāla izsoļu rezultātu datubāze

• Sotheby’s un Christie’s – pārdošanas atskaites

• Brandwatch un līdzīgi analītiskie rīki

• Citēšanas indeksi mākslas žurnālos

Interesanti, ka šiem reitingiem ir arī sava politiskā vēsture. Piecdesmitajos gados CIP apzināti popularizēja amerikāņu abstrakcionismu kā “brīvo mākslu” pretstatā padomju reālismam. Jackson Pollock nebija nejauši tik plaši reklamēts. Mūsdienās līdzīgi darbojas lielās galerijas un kolekcionāri – viņu izvēles veido tirgu.

foto: life.com

Datus atjaunojam reizi ceturksnī, jo mākslas tirgus mainās zibenīgi. Viena izstāde MoMA var dubultot mākslinieces vērtējumu dažu mēnešu laikā. Tāpēc ieviesām svaru sistēmu – lai viena iespaidīga pārdošana neizkropļotu kopējo ainu.

Jāatzīst, ka metodoloģija nav ideāla. Kā izmērīt Van Goga ietekmi, ja viņš dzīves laikā pārdeva tikai vienu gleznu? Vai kā salīdzināt Renoiru ar Banksy? Tas ir mazliet kā salīdzināt ābolus ar apelsīniem, bet vismaz mums ir skaidri noteikumi.

Kad kritēriji ir skaidri, laiks iepazīties ar vārdiem…

Visaugstāk novērtētie mūsdienu gleznotāji 2025. gadā – top 10 un īsi apraksti

Reitings mainās katru gadu un 2025 nav izņēmums. Šoreiz saraksts piedāvā dažus pārsteigumus, lai gan dažas pastāvīgās pozīcijas arī saglabājušās.

Pozīcija | Mākslinieks | Valsts | Stils | Izsoles rekords (USD)

| Gerhard Richter | Vācija | Fotoreālisms/abstrakcija | 46 300 000
| David Hockney | Apvienotā Karaliste | Popārts/ainavas | 90 300 000
| Jeff Koons | ASV | Neoklasicisms | 91 100 000
| Yayoi Kusama | Japāna | Konceptuālā māksla | 7 100 000
| Kerry James Marshall | ASV | Figurālā | 21 100 000
| Adrian Ghenie | Rumānija | Neoekspresionisms | 9 700 000
| Cecily Brown | Lielbritānija | Abstraktais ekspresionisms | 6 900 000
| Peter Doig | Skotija | Sirreālistiskas ainavas | 39 900 000
| Amy Sillman | ASV | Žestiskā glezniecība | 1 800 000
| Liu Ye | Ķīna | Mūsdienu reālisms | 8 300 000

Richter joprojām dominē, lai gan viņa pozīcija vairs nav tik droša kā agrāk. Hockney savukārt pārspēj izsoļu rekordus – šis 2018. gada rezultāts joprojām ir iespaidīgs. Kusamas augstā vieta var šķist pārsteidzoša, taču viņas punkti un bezgalības šobrīd ir īsts tirgus fenomens.

fot. commons.wikimedia.org

Marshall ir pelnījis īpašu uzmanību. Viņa gleznas par afroamerikāņu pieredzi iegūst arvien lielāku atzinību kolekcionāru vidū. Ghenie pārstāv Austrumeiropas skatījumu – viņa tumšie, deformētie portreti atspoguļo mūsu laikmeta garu.

fot. theguardian.com

Brown ir viena no retajām sievietēm, kuras izlaužas līdz augstākajiem tirgus segmentiem. Viņas abstraktās kompozīcijas balansē starp kontroli un haosu. Doig glezno kā sapnī – viņa ainavas šķiet pazīstamas, bet vienlaikus pilnībā izdomātas.

fot. artsy.net

Sillman pārstāv jaunāko paaudzi, lai gan viņas darbu cenas vēl nav sasniegušas pārējo līmeni. Liu Ye noslēdz sarakstu kā Ķīnas mākslas skatuves pārstāvis – viņa darbi apvieno rietumu ikonogrāfiju ar austrumu jūtīgumu.

fot. asianwiki.com

Saraksts parāda zināmu daudzveidību. Ir četras sievietes, kas šim tirgum nav slikts rezultāts. Ģeogrāfiski dominē ASV un Eiropa, taču arī Āzijai ir sava pārstāvniecība.

Kopējā šo desmit mākslinieku rekorda pārdošanas vērtība pārsniedz 320 miljonus dolāru. Tas parāda mūsdienu mākslas tirgus mērogu – summas, kas vēl pirms desmit gadiem šķita nereālas.

Ko šie rezultāti nozīmē tirgum un kolekcionāriem?

Ar otu nākotnē – kā reitings ietekmēs tirgu un Tavu izvēli

Vai tu domā, kā šis reitings mainīs tavu attieksmi pret mākslu? Es gan. Es redzu šeit vairākas tendences, kas patiešām var apgriezt tirgu kājām gaisā.

Pirmkārt, šis Āzijas vilnis ir neapturams. Kolekcionāri no Ķīnas un Korejas maksā arvien vairāk, un viņu mākslinieki iegūst arvien lielāku nozīmi. Tas nozīmē, ka nauda plūdīs šajā virzienā. Ja tev ir kādi darbi no šī reģiona, paturi tos. Taču uzmanies — tas var arī nozīmēt, ka Eiropas mākslinieki kļūs pieejamāki pēc cenas.

Domāju par savu paziņu, kura tieši tagad apsver nopietnas investīcijas laikmetīgajā mākslā. Viņai jau ir daži nelieli darbi, bet viņa vēlas spert soli uz priekšu. Šādiem cilvēkiem man ir trīs konkrēti padomi:

Sāc ar reģioniem, kurus reitingi bieži nenovērtē – Austrumeiropa vai Dienvidamerika ir īsti dārgakmeņi, kas gaida atklāšanu.
Izvēlies jaunās mākslinieces līdz 35 gadu vecumam – viņām bieži ir svaigāka pieeja un labāka izpratne par mūsdienu problēmām.
Sekojiet tiešsaistes galerijām un vietējiem gadatirgiem, ne tikai lielajām izsolēm – tieši tur atradīsiet īstus dārgakmeņus par saprātīgām cenām.

Un tagad par to, kas nāk. Mākslas tirgus līdz 2030. gadam var sasniegt 100 miljardus dolāru — tas ir neticami straujš izaugsmes temps. Ar mākslīgo intelektu radīta māksla vairs nav tikai eksperiments, tā kļūst par realitāti. Daži saka, ka tā nav īsta māksla, bet cenas turpina kāpt.

Ekoloģiskās tēmas un ilgtspējīga attīstība ir vēl viena tendence. Mākslinieces arvien biežāk pievēršas klimata jautājumiem, izmanto pārstrādātus materiālus. Tā nav tikai mode — tā ir atbilde uz reālām pasaules problēmām.

Godīgi sakot, man dažkārt ir grūti sekot līdzi visām šīm pārmaiņām. Taču viens ir skaidrs — māksla vienmēr ir bijusi savas laikmeta spogulis. Tagad šis spogulis rāda mums digitālu, globālu un ar vides izaicinājumiem pilnu pasauli.