Kā emocijas iznīcina investora maku?

Emociju pārbagātība, kas pavada ikvienu no mums dzīvē, spēj pārsteigt. Līdzās apzinātām emocijām, piemēram, cerībai, bailēm, greizsirdībai vai mīlestībai, pastāv arī vesels spektrs izjūtu, kas paliek ārpus apzinātas uztveres. Tās ir klātesošas ikvienā dzīves jomā. Un, lai gan ieguldījumiem vajadzētu balstīties uz aprēķiniem, prognozēm un loģiku, šajā kontekstā bieži vien uzrodas daudz intensīvākas sajūtas, nekā varētu šķist no malas. Tātad, kā emocijas iznīcina investora portfeli? Kā tās ietekmē finanšu lēmumus? Kādus uzvedības modeļus atkārtojam, ieguldot, un kāpēc tik viegli ļaujam emocijām ņemt virsroku?

Kas ir mūsdienu investors un ko viņš meklē?

Mūsdienu investors ir daudz sarežģītāka personība nekā klasiskais nopietnā portfeļa pārvaldnieka tēls. Kā uzsver Meir Statman savā grāmatā Behavioral Finance (CFA Institute Research Foundation), investori nevadās tikai pēc racionālas riska un sagaidāmās atdeves aprēķināšanas. Tikpat bieži viņi seko emocijām, kognitīvajiem īsceļiem un sociālajām tendencēm.

Statman norāda, ka investori meklē ne tikai finansiālu peļņu. Viņi vēlas arī psiholoģisku gandarījumu. Ieguldot, viņi apmierina vajadzību pēc drošības sajūtas, statusa un pat baudas, kas rodas no paša ieguldīšanas procesa un riska. Pētījumi rāda, ka dažādi investoru tipi reaģē atšķirīgi uz šiem stimuliem – amatieri biežāk pieļauj enkurošanās, reprezentativitātes vai informācijas pieejamības kļūdas. Savukārt profesionāļi izmanto šos pašus kognitīvos īsceļus apzinātāk un selektīvāk. Interesanti, ka dažādu paaudžu investoriem ir atšķirīgas prioritātes. Tāpēc Gen Z un jaunākie mileniāļi meklē ne tikai peļņu, bet arī ieguldījumus, kas atbilst viņu vērtībām. Viņiem tikpat svarīgi kā ceturkšņa rezultāti ir ESG. Viņi arī labprāt izvēlas nākotnes tehnoloģijas. Jaunāki investori ir vairāk pakļauti sociālo mediju ietekmei finanšu lēmumu pieņemšanā.

Savukārt vecākas paaudzes biežāk koncentrējas uz kapitāla drošību un stabilu, prognozējamu izaugsmi. Tomēr visu grupu kopīgais saucējs ir vēlme optimizēt savu portfeli tādā veidā, kas nav tikai matemātisks. Tāpēc mūsdienu investors ir kāds, kurš balansē starp risku, emocijām un personīgajiem mērķiem, un ieguldīšanas efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no apziņas par saviem aizspriedumiem un kognitīvajām lamatām. Kā tad izskatās investora portfelis XXI gadsimtā un pēc kāda principa tas tiek veidots?

Kādas emocijas visbiežāk pavada ieguldīšanu un ar ko tas saistīts?

Mūsdienu investors, balstoties uz Mitrofa (2011) analīzēm un empīriskiem pētījumiem par rūpniecisko krīžu ietekmi uz akciju vērtību, ir sarežģīta personība. Racionāls, sociāli apzinīgs, bet vienlaikus arī pakļauts tirgus emocijām. Loģika liek domāt, ka investors vērtē uzņēmumu, ņemot vērā sagaidāmos naudas plūsmas. Tāpēc, ja uzņēmums nonāk krīzē, tās var samazināties materiālo izmaksu, tiesvedību vai klientu zaudējuma dēļ.

Taču mūsdienu investors vairs neskatās tikai uz cipariem. Svarīga ir arī uzņēmuma reputācija un tā iesaiste sociālajā atbildībā. Pēkšņs tēla zudums vai nolaidība krīzes laikā var strauji samazināt akciju vērtību, pat ja tiešie finansiālie zaudējumi ir salīdzinoši nelieli. Lielisks piemērs ir Exxon-Valdez – 1989. gada ekoloģiskā katastrofa radīja milzīgu reputācijas kaitējumu, kas ietekmēja uzņēmuma īstermiņa vērtējumu, lai gan tā finanšu pamati bija salīdzinoši stabili. Līdzīgi arī Bhopalas traģēdija 1984. gadā parādīja, kā sociālās atbildības trūkums un kļūdas krīzes vadībā var izraisīt investoru satraukuma vilni un dramatiski ietekmēt uzņēmuma akciju cenas, kā arī tā tēlu ilgtermiņā. Līdzīga reputācijas krīze ietekmēja uzņēmuma vērtējumu arī Deepwater Horizon urbšanas platformas eksplozijas gadījumā 2010. gadā. BP akcijas nogrima kā vēl nekad.

Turklāt pētījumi apstiprina, ka tādas emocijas kā bailes un nemiers var pastiprināt tirgus reakcijas. Tās bieži izraisa īstermiņa cenu svārstības. Šajā ziņā mūsdienu investora ieguldīšana nav tikai peļņas maksimizēšana, bet arī stabilitātes, drošības un prognozējamības meklējumi. Viņš ņem vērā gan stingros finanšu pamatus, gan nemateriālos uzņēmuma vērtības faktorus – sākot no reputācijas līdz sociālajai atbildībai. Viņš zina, ka dinamiskā tirgus vidē abi šie elementi var noteikt ieguldījuma panākumus vai neveiksmi.

Vai tas, kas darbojas dzīvē, darbojas arī ieguldīšanā?

Vai tas, kas darbojas ikdienas dzīvē, darbojas arī ieguldīšanā? Meir Statman savā grāmatā norāda, ka emocijas un uzvedības modeļi, kas palīdz mums izdzīvot un veidot attiecības, finanšu pasaulē darbojas ļoti līdzīgi – vismaz no pirmā acu uzmetiena. Ikdienā mūsu spēja izjust empātiju, ātri reaģēt uz apdraudējumiem vai intuitīvi nolasīt signālus no citiem cilvēkiem ir milzīga priekšrocība: tā ļauj mums izvairīties no briesmām, uzturēt attiecības un pieņemt sociālus lēmumus efektīvi. Ieguldīšanā tie paši “emocionālie filtri” liek mums interpretēt finanšu datus nevis tīri matemātiski, bet caur mūsu pieredzes, baiļu un gaidu prizmu. Līdzīgi kā mēs cenšamies nolasīt otra cilvēka nodomus vai jūtas. Tomēr jāatceras, ka emocijas galu galā ir virkne bioķīmisku reakciju, kas radītas, lai saīsinātu reakcijas laiku un padarītu to ārkārtīgi ātru. Tās lieliski darbojās situācijās, kad pastāvēja dzīvības apdraudējums. Tomēr tās ir īsceļš, kas apej loģisko analīzi.

Problēma rodas vienmēr, kad emocijas sāk dominēt pār r acionālo spriedumu. Bailes no zaudējuma var novest pie paniskas akciju pārdošanas. Savukārt eiforija – pie pirkumiem visaugstākajās cenās. Statman norāda, ka evolūcijas mehānismi, kas kādreiz glāba mums dzīvību, investīciju pasaulē var… iznīcināt investora portfeli. Modeļi, kas ikdienas dzīvē veido saiknes un drošību, finanšu pasaulē var radīt pārmērīgas reakcijas, novest pie īstermiņa kļūdām un izraisīt tirgus svārstības, kuras nekādā veidā neatspoguļo uzņēmuma pamatvērtību. Īsi sakot: mūsu emocijas, izkāpjot ārpus ikdienas adaptācijas konteksta, var kļūt par lielāko investora ienaidnieku, nevis sabiedroto.

Uzvedības shēmas investēšanā un to ietekme uz investīciju portfeli

Uzvedības shēmas ieguldīšanā darbojas kā neredzamas diegas, kas ieauž emocijas ikvienā finanšu lēmumā, bieži vien vēl pirms spējam tās apzināti izanalizēt. Kā norāda Meir Statman, investora portfelis cieš ne tikai bailes, satraukuma vai panikas dēļ – emocijām, kuras tradicionāli uzskatām par “negatīvām”. Tikpat postošas var būt arī pozitīvas emocijas, piemēram, eiforija, pārlieku liela pašpārliecinātība vai vēlme nekavējoties gūt peļņu. Bailes var likt investoram pārdot akcijas tirgus zemākajā punktā, savukārt eiforija – ieguldīt riskantos aktīvos tirgus virsotnē. Abas šīs reakcijas vieno viens – tās noved pie tā, ka pērkam dārgi un pārdodam lēti, kas ir klasiska uzvedības slazda formula, kas grauj portfeļa rezultātus.

Statmana un citu uzvedības finanšu skolas pārstāvju pētījumi rāda, ka cilvēki uztver tirgus signālus caur “emocionālo filtru”, kas izveidojies evolūcijas gaitā. Ikdienas dzīvē tas palīdz izdzīvot un veidot attiecības. Taču ieguldīšanā šis filtrs bieži vien pieviļ, jo tirgi reaģē lēnāk vai citādi, nekā to diktē emocionālā intuīcija.

Piemēram, pārmērīga pieķeršanās saviem panākumiem var novest pie tā sauktā overconfidence bias. Investors pārvērtē savas prasmes un ignorē riskus, kuri racionāli liktu viņam būt piesardzīgam. Savukārt pieķeršanās “iemīļotajām” akcijām (endowment effect) noved pie tā, ka mēs tās paturam pārāk ilgi. Pat tad, kad tirgus signāli skaidri norāda uz pārdošanu. Gala rezultāts? Gan negatīvas, gan šķietami pozitīvas emocijas var sistemātiski graut portfeļa rezultātus. Tāpēc uzvedības shēmas pārvērš ikdienas instinktus finanšu slazdos.

Kā tad pasargāt savu maku no paša emocijām un uzvedības shēmām?

Pats galvenais – apziņa ir pirmais solis. Investors, kurš apzinās savas tipiskās lamatas – pārlieku pārliecību par sevi, pieķeršanos „iemīļotajām” akcijām vai tendenci uz paniku – ir vairāk spējīgs pieņemt racionālus lēmumus pat caur emocionālu filtru. Nākamais solis ir disciplīna un plānošana: iepriekš noteikti ieguldījumu ieejas un izejas noteikumi samazina impulsīvu reakciju risku uz īslaicīgām tirgus svārstībām.

Tikpat svarīgi ir diversificēt portfeli. Gan attiecībā uz aktīvu klasēm, gan ģeogrāfiski. Tas samazina viena krīzes ietekmi un mazina emocionālo stresu. Visbeidzot, uzvedības finanšu speciālisti iesaka regulāru pašrefleksiju. Labi darbojas investīciju dienasgrāmatas vešana. Šāds ieradums ļauj pamanīt atkārtojošos emocionālos modeļus un māca, kuras “dzīves” reakcijas palīdz ieguldīšanā, bet kuras kaitē portfelim.

Kā emocijas iznīcina investora maku un kā pretoties šim uzvedības spēkam?

Emocijas ieguldīšanā darbojas kā neredzams nodoklis. Tās var samazināt peļņu, izraisīt impulsīvus lēmumus un novest pie pārmērīga riska. Gan negatīvas emocijas, piemēram, bailes, panika vai vilšanās, gan šķietami pozitīvas, kā pārmērīga eiforija vai pārlieka pašpārliecinātība, var radīt vēlmi pārdot nepiemērotā brīdī, iegādāties pārvērtētus aktīvus vai pārāk ilgi turēt zaudējošas pozīcijas. Lai mazinātu šo emociju ietekmi, ir vērts izmantot vairākas praktiskas stratēģijas:

1. Apziņa par savām emocijām – veic ieguldījumu dienasgrāmatu. Pieraksti savas reakcijas uz tirgus svārstībām. Identificē tipiskos uzvedības modeļus, kas parādās krīzes vai eiforijas brīžos.
   
2. Ieguldījumu plāns un disciplīna – iepriekš nosaki ieejas, izejas un stop-loss līmeņus, lai lēmumus nepieņemtu mirkļa emociju iespaidā.
   
3. Daudzveidība – sadali risku starp dažādām aktīvu klasēm un reģioniem. Tas samazina emocionālo spriedzi, ko izraisa pēkšņs atsevišķu ieguldījumu vērtības kritums.
   
4. Ilgtermiņa perspektīva – domā mēnešu un gadu griezumā, nevis dienu un stundu; īstermiņa tirgus svārstībām nevajadzētu noteikt tavas lēmumu pieņemšanas izvēles.
   
5. Regulāra pašrefleksija – periodiski pārskati savus lēmumus, izdarini secinājumus, mācies gan no kļūdām, gan panākumiem, lai instinktīvās emocijas kļūtu par sabiedroto, nevis ienaidnieku. Tad emocijas nevis grauj, bet gan veido investora portfeli.
   

Pateicoties šiem vienkāršajiem, bet efektīvajiem soļiem, emocionālo filtru, kas tūkstošiem gadu palīdzēja izdzīvot ikdienas dzīvē, var pārvērst par rīku, kas atbalsta stabilu un apzinātu investīciju portfeļa attīstību.