Kā viedās mājas nodrošina drošību?

Katru ceturto ielaušanos varēja novērst ar vienkāršu signalizācijas sistēmu. Kā viedās mājas nodrošina drošību?, uzzini par mūsdienīgu pieeju!

Šī nav statistika no deviņdesmitajiem. Tie ir dati no 2024. gada. Taču šodien mēs vairs nerunājam tikai par parastām signalizācijām, bet gan par mājām, kas spēj domāt. Un pasargā mūs labāk nekā jebkad agrāk.

Esam nonākuši laikmetā, kad mūsu mājokļi kļūst par mūsu personīgajiem sargiem. Viedās mājas var samazināt ielaušanās risku pat par 300%, vienkārši atturot un nekavējoties paziņojot par draudiem. Tā nav futūristiska vīzija – tā ir 2025. gada realitāte.

Latvijā viedo drošības sistēmu izmantošana jau sasniegusi 35% mājsaimniecību. Pirms pieciem gadiem tas bija tikai daži procenti. Kāpēc pēkšņi visi vēlas māju, kas pati par sevi rūpējas?

Kā viedās mājas nodrošina drošību?

Atbilde ir vienkārša. Pasaule ir mainījusies. Māju īpašnieki vairs nevēlas tikai slēdzenes un restes. Viņi grib zināt, kas notiek viņu īpašumā reāllaikā. Viņi vēlas sistēmas, kas ne tikai reaģē uz draudiem, bet arī tos paredz.

foto: hometriangle.com

Viedā drošība nav viens sīkrīks. Tā ir daudzslāņu aizsardzība – videonovērošana, piekļuves kontrole un mākslīgais intelekts strādā kopā kā labi saspēlēta komanda. Katrs slānis pilda savu lomu, katrs stiprina pārējos.

Man personīgi pārliecināja drauga stāsts. Viņš devās atvaļinājumā, saņēma paziņojumu par kustību dārzā. Izrādījās, ka tas bija tikai kaimiņa kaķis, bet sistēma atpazina, ka tas nav cilvēks, un neizraisīja viltus trauksmi. Tas tieši parāda atšķirību starp vecajām signalizācijām un jaunajiem risinājumiem.

Izklausās sarežģīti? Nemaz nav jābūt. Svarīgākais ir saprast, ka viedā drošība balstās uz trim pīlāriem: tehnoloģijām, kas darbojas fonā, lietotājam vienkāršu apkalpošanu un izmaksām, kas vairs nav nepieejamas.

Tagad, kad zinām, kāpēc viedā drošība kļuvusi par nepieciešamību, ir laiks apskatīt, kā šīs sistēmas patiesībā darbojas.

Tehnoloģiskie aizsardzības pīlāri: no sensoriem līdz mākslīgajam intelektam

Es domāju pēdējā laikā, kā ir ar tiem viedajiem mājokļiem – visi runā par drošību, bet kas patiesībā slēpjas iekšā? Tas ir mazliet kā ar automašīnu – tu redzi tikai stūri, bet zem pārsega viss darbojas kopā.

foto: developers.googleblog.com

Sākam ar pamatiem – sensoriem. Tie ir visas sistēmas acis un ausis. Ir kustības sensori, kas uztver katru kustību. Magnētiskie kontakti uz logiem un durvīm – vienkārši, bet efektīvi. Stikla plīšanas detektori reaģē uz raksturīgu skaņu. Un vēl – dūmu, oglekļa monoksīda, ūdens noplūdes sensori.

Dzīves piemērs? Kamera TP-Link Tapo C400 ar 4K izšķirtspēju un IP67 aizsardzības pakāpi. Tai ir iebūvēts mākslīgais intelekts kustības noteikšanai. Tas nozīmē, ka ne katrs kaķis dārzā iedarbinās trauksmi.

Otrā kārta ir piekļuves kontrole. Viedās slēdzenes, piemēram, Yale Assure, izmanto AES-256 šifrēšanu – tas pats standarts, ko izmanto bankās. Video domofoni ar sejas atpazīšanu ļauj ielaist kurjeru pat tad, ja tevis nav mājās.

Mākslīgais intelekts šeit ir īsts spēles mainītājs. Sistēma apgūst tavas ieradumus. Tā zina, ka tu atgriezies no darba 17:30, ka brīvdienās guli ilgāk. Tāpēc tā atpazīst modeļus un spēj atšķirt parastas situācijas no aizdomīgām.

Varšavas Universitātes 2025. gada pētījums parādīja, ka MI spēj samazināt viltus trauksmes līdz 5 %. Tā ir milzīga atšķirība – neviens nevēlas naktī mosties, jo kaķis pārskrēja pāri viesistabai.

Mašīnmācīšanās darbojas šādi: sistēma analizē tūkstošiem notikumu un izdara secinājumus. Zaglis pārvietojas citādi nekā mājinieks. Viņam ir cits temps, citas kustības. Algoritms to pamana.

Visbeidzot ir tīkla kārta – visa pamats. WPA3 šifrēšana aizsargā saziņu starp ierīcēm. Divpakāpju autorizācija ir papildu drošības līmenis. Edge computing nozīmē, ka daļa aprēķinu notiek lokāli, tavās mājās, nevis mākonī.

Tam visam ir jāstrādā kopā. Sensors uztver kustību, kamera uzņem attēlu, MI analizē, vai tas ir drauds, sistēma pieņem lēmumu par trauksmi. Tas viss notiek sekundēs.

Interesanti, ka katrai kārtai ir sava loma, bet kopā tās veido kaut ko vairāk. Viens sensors ir informācija, desmit sensori plus MI – tā jau ir inteliģence. Sistēma zina ne tikai to, ka kaut kas notiek, bet arī – kas notiek un vai ir pamats uztraukumam.

Uz papīra tas viss izklausās lieliski, bet praksē rodas jautājumi par pašu šo tehnoloģiju drošību. Jo kāda jēga no labākās aizsardzības, ja kāds uzlauž sistēmu, kas to visu vada?

Viedās mājas tumšā puse: draudi un kā tos neitralizēt

Mans paziņa atgriezās no atvaļinājuma un mājās atrada pilnīgu haosu. Kāds bija pārņēmis kontroli pār viņa kamerām, bloķējis signalizācijas sistēmu un caur skaļruni kliedzis lamu vārdus. Izklausās pēc zinātniskās fantastikas filmas? Diemžēl tā ir īsta pagājušā gada notikumu hronika.

75% IoT ierīču ir drošības ievainojamības, kuras var izmantot kibernoziedznieki – Kaspersky 2024. gada ziņojums

Dati ir nežēlīgi. Kaspersky pārbaudīja tūkstošiem ierīču, un rezultāti ir satraucoši. Lielākā daļa viedās mājas risinājumu ir caurumi, kas gaida uzlaušanu. Problēmas sakne galvenokārt ir novecojis programmatūras nodrošinājums — ražotāji izlaiž atjauninājumus, bet neviens tos neinstalē.

Pirmais lielais drauds ir “vienmēr klausīšanās” ierīces. Balss asistenti, kameras ar mikrofoniem, viedie skaļruņi — tie visi vāc mūsu datus. Polijā šobrīd notiek karstas debates par privātumu sociālajos tīklos. Cilvēki jautā tieši: vai Amazon klausās manas sarunas caur Alexa? Atbilde ir — varbūt, ja vien neesi pietiekami aizsargājies.

foto: windowworld.com

Otrais apdraudējums ir DDoS uzbrukumi un kameru pārņemšana. Atceries lielo noplūdi 2018. gadā? Hakeri pārņēma kontroli pār miljoniem mājas kameru visā pasaulē. Daži ieraksti nonāca internetā. Iedomājies, ka tava kamera guļamistabā pēkšņi strādā kādam svešam.

Trešā problēma ir botneti. Tavs ledusskapis var kļūt par kareivi kiberspiegu armijā, kas uzbrūk bankām. Izklausās absurdi, bet tas notiek patiešām.

Lūk, piecu soļu aizsardzības plāns pret šiem draudiem:

1. Nomaini visus noklusējuma paroles uz stiprām — vismaz 12 rakstzīmes, cipari un speciālās zīmes
2. Ieslēdz divpakāpju autentifikāciju visur, kur vien iespējams
3. Izveido atsevišķu viesu tīklu IoT ierīcēm – nošķir tās no datoriem ar svarīgiem datiem
4. Regulāri pārbaudi aktivitāšu žurnālus un aizdomīgus savienojumus
5. Veiciet konfigurācijas rezerves kopiju reizi mēnesī – ja kaut kas noies greizi, ātri atjaunosiet iestatījumus

Lielākā daļa cilvēku ignorē šos soļus, jo tie šķiet sarežģīti. Patiesībā katrs no tiem aizņem tikai dažas minūtes.

Tagad, kad zini, no kā izvairīties un kā sevi pasargāt, ir pienācis laiks uzzināt, kā pareizi ieviest visu sistēmu no pašiem pamatiem.

Solis pa solim: kā izvēlēties un ieviest sistēmu, kas patiešām aizsargā

Es domājos, cik cilvēku iegādājas signalizācijas sistēmu emociju iespaidā, izlasot par ielaušanos pie kaimiņa. Pēc tam izrādās, ka viņi iztērējuši bagātību par kaut ko, kas viņiem nemaz nebija vajadzīgs.

Sāksim ar reālu vajadzību analīzi. Dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā ir pavisam cita lieta nekā māja ar dārzu. Dzīvoklim bieži vien pietiek ar kameru pie durvīm un kustības sensoru koridorā – pašdarinātam risinājumam izmaksas ap 1000 PLN. Privātmāja? Šeit jau domājam par pilnu sistēmu ar ārējiem sensoriem, kamerām un automatizāciju. Profesionāla KNX instalācija var izmaksāt līdz 15 000 PLN, taču tā nodrošina patiešām visaptverošu aizsardzību.

foto: peaknx.com

Budžets ir viens, bet jādomā arī par nākotni. Varbūt pēc gada gribēsi pievienot sensorus pie logiem? Tāpēc ekosistēmai ir nozīme.

Savietojamība ir panākumu atslēga. Home Assistant ZWA-2, kas parādījās 2025. gadā, mainīja spēles noteikumus. Tas apvieno Zigbee un Z-Wave bez interneta pieslēguma – ideāli tiem, kas nevēlas sūtīt datus uz mākoni. Es personīgi dodu priekšroku offline risinājumiem, lai gan jāatzīst, ka konfigurācija var būt nogurdinoša.

Tagad iziesim cauri konkrētiem soļiem:

Analīze – nomēri platību, saskaiti logus un durvis, pārbaudi, vai WiFi ir katrā stūrī. Bez laba pārklājuma pat labākās kameras būs bezjēdzīgas.

Izvēle – šeit daudzi kļūdās. Viņi lasa atsauksmes un pērk to, kam ir labākie vērtējumi. Taču vajadzētu pārbaudīt, vai ierīces sadarbojas savā starpā. Xiaomi ar Philips Hue? Var darboties, bet ne vienmēr gludi.

Uzstādīšana – ja tev nav pieredzes ar elektroniku, nemēģini pats pieslēgt vadu sensorus pie centrāles. Tiešām. Es pazīstu cilvēku, kurš sabojāja dūmu detektoru par 300 PLN, jo sajauca vadus.

Optimizācija – pirmie iestatījumi ir tikai sākums. Sistēma jāpielāgo pāris nedēļu laikā, jāizslēdz viltus trauksmes no kaķa, jānoregulē sensoru jutība.

Pastāstīšu par kādu poļu ģimeni no Krakovas. Viņiem vajadzēja sistēmu, lai pieskatītu 80 gadus veco vecmāmiņu. Viņi izvēlējās Tapo kameru komplektu par apmēram 325 PLN – trīs iekštelpu kameras ar kustības detekciju un mobilo lietotni. Mazmeita var pārbaudīt, vai vecmāmiņa ir iedzērusi zāles, bet vecmāmiņa jūtas drošāk, zinot, ka kāds “uzmana”. Vienkāršs risinājums, kas tiešām strādā.

Ne katrā gadījumā vajadzīga sarežģīta sistēma. Dažreiz pietiek pārdomāt vajadzības un neļauties ražotāju ažiotāžai.

Kad sistēma jau ir uzstādīta, pienāk patiesības brīdis – pieņemšana. Pārbaudi katru sensoru atsevišķi. Atver logu ar magnētisko sensoru, noej garām kamerai, pārliecinies, vai saņem paziņojumus telefonā. Konfigurē brīdinājumus tā, lai tie tevi naktī nemodinātu katra kaķa dēļ dārzā. Beigās izveido ielaušanās simulāciju – palūdz kādam ienākt pa balkonu vai logu, kad sistēma ir ieslēgta.

Tas var izklausīties dīvaini, bet labāk pārbaudīt, vai viss darbojas tagad, nekā pārliecināties par to īsta apdraudējuma brīdī.

Sistēma, kas patiešām aizsargā, nav pati dārgākā, bet tā, kas ir pārdomāta un pareizi konfigurēta. Ieviešana prasa pacietību, bet rezultātā tev būs sirdsmieru.

Tava drošā nākotne: kas tālāk ar viedajām mājām

Pēdējā laikā esmu domājis, vai visi šie gadžeti manā dzīvoklī jau nav par daudz. Bet patiesība ir tāda, ka atpakaļceļa vairs nav.

foto: thelabrepair.com

Tas, ko esam piedzīvojuši kopā, parāda vienu lietu – viedās mājas nav rotaļlieta nedēļas nogalei. Tas ir sistēmas risinājums, kam nepieciešama pārdomāta aizsardzība vairākos līmeņos. Maršrutētāja aizsardzība, apzināta ekosistēmas izvēle, regulāri atjauninājumi. Izklausās garlaicīgi, bet tieši šie pamati nosaka, vai tava māja būs droša, vai kļūs par vieglu mērķi.

Prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam viedās mājas būs ieviestas 80% mājsaimniecību Polijā. Tas nozīmē, ka pēc dažiem gadiem gandrīz katrā mājā būs IoT ierīces. Vienlaikus attīstās AI-driven predictive security – sistēmas, kas paredz draudus, pirms tie parādās. Tas vairs nav zinātniskā fantastika.

Nevar arī ignorēt regulējumus. GDPR ir tikai sākums. Jau tagad Briselē tiek apspriestas direktīvas par viedajiem tīkliem un datu aizsardzību viedajās mājās. Polija, visticamāk, ieviesīs savus noteikumus šajā jomā, īpaši attiecībā uz enerģētikas tīkliem.

Bet hei, negaidi regulējumus vai 2030. gadu. Tu vari sākt rīkoties jau tagad:

• Veic savas mājas auditu tuvāko 7 dienu laikā – pārbaudi visas pieslēgtās ierīces un to drošības iestatījumus
• Nomaini noklusējuma paroles visās ierīcēs, kas jau ir pieslēgtas
• Izvēlies vienu galveno ekosistēmu un pieturies pie tās, nevis sajauc dažādu ražotāju produktus

Patiesībā šis audits nemaz nav tik biedējošs. Es savu veicu pagājušajā mēnesī un atklāju, ka man mājās ir 23 ierīces, kas pieslēgtas internetam. Pat neapzinājos pusi no tām.

Droša māja ir vieda nākotne, bet tikai tad, ja par pamatiem rūpēsimies jau šodien. Nav jēgas gaidīt, kad kāds cits atrisinās drošības problēmas mūsu vietā. Tā ir mūsu atbildība un mūsu māja.

Mark

redaktors lifestyle & business

Luxury Blog