Vai ir vērts atvērt bankas kontu Šveicē?

Vai tu kādreiz esi aizdomājies, cik daudz naudas patiesībā plūst caur Šveices bankām? Es par to domāju, īpaši pēc tam, kad kāds paziņa pēdējā sarunā pie kafijas pieminēja savu kontu Cīrihē. Tāpēc veicu nelielu auditu, vai ir vērts atvērt bankas kontu Šveicē?

Patiesība ir tāda, ka Šveice kontrolē vairāk nekā 30% pasaules offshore tirgus. Tas ir vairāk nekā Singapūra, Luksemburga un Kaimanu salas kopā. Kad pirmo reizi dzirdēju šo skaitli, nodomāju, ka kāds ir kļūdījies. Bet tā nav.

2024. gadā Šveices bankas pārvalda aktīvus 8 000 000 000 000 franku vērtībā — tas ir aptuveni desmit reizes vairāk nekā viss Polijas IKP.

Vēsture Šveices banku darbībai aizsākās jau 14. gadsimtā, taču īstais uzplaukums sākās pēc Otrā pasaules kara. Tad es sapratu, kāpēc mans vectēvs vienmēr ar tādu cieņu runāja par “Šveices banku”. Tas nebija nejaušs.

Vai ir vērts atvērt bankas kontu Šveicē? – audits zem lupas

Pirmkārt, UBS un Credit Suisse apvienošanās 2023. gadā pilnībā pārveidoja finanšu ainavu. Viens gigants divu konkurentu vietā – izklausās pazīstami, vai ne? Tas ir kā situācija ar Polijas bankām pirms dažiem gadiem, tikai daudz lielākā mērogā.

fot. qwealthreport.com

Otrkārt, konstitucionālā garantija piekļuvei skaidrai naudai, kas stāsies spēkā 2025. gadā, parāda, ka šveicieši joprojām turas pie savām tradicionālajām vērtībām. Privātums un drošība viņiem nav tukši vārdi.

Treškārt, starptautiskais spiediens uz finanšu caurspīdīgumu liek bankām balansēt starp diskrētumu un atbilstību noteikumiem. Dažreiz šķiet, ka tas ir kā mēģināt vienlaikus braukt ar velosipēdu un žonglēt – grūti, bet ne neiespējami.

Visas šīs pārmaiņas padara Šveices konta turēšanu sarežģītāku, bet vai arī mazāk pievilcīgu?

Atbilde nav viennozīmīga. Tas atkarīgs no tā, ko patiesībā meklējam un cik labi izprotam jauno finanšu realitāti.

Apskatīsim vispirms, ko patiesībā nozīmē Šveices drošība laikmetā, kad katrs darījums atstāj digitālu pēdu…

fot. swisssustain.com

Drošība un privātums pret jaunas caurspīdīguma prasības

Atceros, kā vectēvs man stāstīja par laikiem, kad “Šveices konta numurs” skanēja kā atslēga uz finansiālo brīvību. Tie bija septiņdesmitie gadi, aukstā kara pilnbriedā, un Šveice šķita pēdējā privātuma cietoksnis. Šodien? Nu, pasaule ir mainījusies.

Šveices banku noslēpuma vēsture patiesi sākās 1934. gadā. Tajā laikā pieņemtais banku likums neradās nejauši – tas bija aizsardzībai pret nacistu mēģinājumiem atrast ebreju kapitālu. Ironiski, ka šodien līdzīgi mehānismi kalpo pavisam citām vajadzībām.

Stabilitāte pret caurspīdīgumu – kur ir līdzsvars?

Prawda jest taka, że od 2017 roku Szwajcaria stała się częścią globalnego systemu CRS. Co to znaczy w praktyce? Każdy bank musi teraz raportować informacje o kontach swoich klientów do ich krajów pochodzenia. W 2025 roku mówi się już o trzech milionach kont zgłaszanych rocznie.

Mit numerowanych kont? To właściwie już przeszłość. Dzisiaj każdy bank stosuje procedury KYC – Know Your Customer. Znaczy to, że musisz udowodnić kim jesteś, skąd masz pieniądze i po co w ogóle chcesz mieć konto w Szwajcarii. Romantyczne czasy “podaj tylko numer i hasło” dawno się skończyły.

Ale nie wszystko jest złe. Szwajcarskie banki wciąż mają jedne z najwyższych współczynników kapitałowych w Europie. Gdy średnia unijna oscyluje wokół 15,1%, tam mamy 19,2%. To oznacza, że twoje pieniądze są lepiej zabezpieczone przed kryzysami finansowymi.

Neutralność to wciąż atut, ale ma swoją cenę.

Szwajcaria nie należy do Unii Europejskiej, co daje pewną niezależność w polityce monetarnej. Z drugiej strony – właśnie dlatego musiała pójść na ustępstwa w kwestii wymiany informacji podatkowych. Nie miała wyboru, bo groziły jej sankcje gospodarcze.

Współczesna prywatność w szwajcarskim banku to już nie ukrywanie się przed urzędami skarbowymi. To raczej ochrona przed hackerami, niestabilnością polityczną w kraju pochodzenia klienta czy po prostu dyskrecja w codziennych transakcjach.

Realny poziom prywatności? Przed państwem – praktycznie zerowy, jeśli jesteś obywatelem kraju uczestniczącego w CRS lub FATCA. Przed innymi podmiotami – wciąż bardzo wysoki. Szwajcarzy biorą ochronę danych osobowych poważnie, może nawet poważniej niż wymagają tego międzynarodowe umowy.

Czasami myślę, że największą wartością szwajcarskiego konta dzisiaj nie jest już tajemnica, ale właśnie ta stabilność i profesjonalizm. Gdy twój lokalny bank ma problemy, ten w Zurychu prawdopodobnie będzie działał bez zakłóceń.

Skoro znam już ryzyka i korzyści, czas sprawdzić, ile to wszystko kosztuje i jak wygląda cała procedura otwarcia konta.

fot. studyinginswitzerland.com

Izmaksas, ieejas sliekšņi un konta atvēršanas procedūra

Cik man izmaksā konta atvēršana Šveicē un vai es varu to izdarīt bez došanās uz banku? Šo jautājumu sev uzdevu pirms gada, kad pirmo reizi apsvēru Šveices konta atvēršanu.

Toreiz rūpīgi pārbaudīju visas izmaksas un jāsaka — atšķirības ir milzīgas. Pamata konts Credit Suisse vai UBS maksā apmēram 10–15 CHF mēnesī, plus atvēršanas maksa no 50 līdz 100 CHF. Digitālās bankas, piemēram, Neon vai Zak, ir lētākas — bieži vien bez atvēršanas maksas un ar mēneša izmaksām 0–5 CHF.

Depozīta sliekšņi ir pavisam cita tēma. Lielākā daļa pamata kontu prasa sākotnējo iemaksu no 0 līdz 10 000 CHF. Taču, ja domā par private banking, tad runa jau ir par summām no 100 tūkstošiem līdz pusmiljonam franku. Tās nav summas ikvienam.

Konta atvēršanas procedūra šķiet sarežģīta, taču patiesībā tas ir tikai daži vienkārši soļi:

1. Tiešsaistes pieteikuma aizpildīšana vai filiālē – šeit norādi pamatdatus par sevi un izvēlies konta veidu
2. KYC dokumentu sagatavošana – pase, dzīvesvietas apliecinājums, kas nav vecāks par 3 mēnešiem, ienākumu apliecinājums
3. Līdzekļu izcelsmes pārbaude – bankam ir jāzina, no kurienes ir nauda, ko iemaksā
4. Sākotnējā depozīta iemaksa – ar pārskaitījumu vai skaidrā naudā filiālē
5. Mobilās lietotnes aktivizēšana – UBS Key4, Credit Suisse CSX vai cita atkarībā no bankas

Ja jums vēl nav Šveices franku, ir vērts apsvērt valūtas maiņu caur Wise — kursi parasti ir izdevīgāki nekā tradicionālajās bankās, bet komisijas zemākas.

Izpildes laiks? Standarts ir 7–14 darba dienas. Dažas digitālās bankas sola ātrāku procesu — pat 2–3 dienas, taču tas galvenokārt attiecas uz Šveices rezidentiem. Kā ārzemniekam jābūt gatavam uz ilgāku dokumentu pārbaudes laiku.

Atceros, ka mani visvairāk pārsteidza, cik lielu nozīmi Šveices bankas piešķir līdzekļu izcelsmei. Nepietiek uzrādīt izrakstu no Polijas konta — viņi vēlas precīzi zināt, vai tas ir atalgojums, nekustamā īpašuma pārdošana vai varbūt mantojums. Sagatavojieties detalizētiem jautājumiem.

Tiešsaistē vai klātienē? Lielāko daļu procedūru šodien var nokārtot attālināti, taču dažkārt nepieciešama vizīte filiālē. Īpaši, ja iemaksā lielākas summas vai atver pirmo kontu konkrētajā bankā. Daži izvēlas tradicionālo ceļu — saruna aci pret aci sniedz pārliecību, ka viss tiks nokārtots pareizi.

Es jau zinu izmaksas un procedūru — vai tas ir tā vērts? Tas ir jautājums, uz kuru katram jāatbild pašam. Skaitļi ir skaidri, procedūra pārskatāma. Atliek tikai izvērtēt, vai ieguvumi atsver izmaksas un ieguldīto laiku.

foto: relocation-genevoise.ch

Vai tas ir solis man? Secinājumi, scenāriji un alternatīvas

Vai domā par kontu Šveicē? Tas ir pilnīgi normāli. Arī es ilgi šaubījos, pirms pieņēmu savu pirmo nopietno finanšu lēmumu ārzemēs.

Saskaņā ar jaunāko IMD 2025 reitingu, Šveice atkal ieņēmusi pirmo vietu finanšu stabilitātes ziņā. Tas nav nejauši — tur vienkārši zina, kā aizsargāt naudu. Turklāt aptuveni 10% Šveices banku jau piedāvā kriptovalūtu pakalpojumus, kas dažiem var būt liela priekšrocība.

Lēmumu matrica — vai tas ir tev?

Būtiska ir arī nodokļu plānošana – bez tās pat miljons eiro neattaisnos izmaksas.

Case 1: HNWI – Marek, 45 gadi
Pārdeva IT uzņēmumu par 5 miljoniem PLN. Viņam bija nepieciešama stabila vieta kapitālam pirms atkārtotas investēšanas. Izvēlējās Credit Suisse (tagad UBS) portfeļa pārvaldības dēļ. Pēc diviem gadiem ir apmierināts, lai gan komisijas maksas viņu sāpina.

Case 2: Uzņēmēja – Anna, 38 gadi
Eksportē uz Vāciju. Konts Šveices frankos palīdz viņai starptautiskajos norēķinos un pasargā no zlotu svārstībām. Izvēlējās mazāku reģionālo banku – zemākas komisijas, labāks kontakts.

Case 3: Darba emigrants – Tomasz, 32 gadi
Strādā Cīrihē kā inženieris. Sākumā vēlējās palikt pie Polijas bankas, bet vietējais konts izrādījās praktiskāks. Tagad plāno pārskaitīt lielākus uzkrājumus.

Alternatīvas? Luksemburga ir stabila izvēle – līdzīga drošība, nedaudz zemākas izmaksas. Polijā daudzvalūtu konti PKO vai mBankā arī var būt pietiekami, ja nevajag pilnu private banking pakalpojumu klāstu.

foto: swissbanking.ch

Kas tālāk? Vispirms godīgi izvērtē savas vajadzības un iespējas. Tad konsultējies ar nodokļu konsultantu – tas tiešām ir izšķiroši svarīgi. Tikai pēc tam izvēlies konkrētu banku.

Tirgus mainās strauji. Digitālā banku vide, regulējumi, jaunās tehnoloģijas – tas viss ietekmē finanšu lēmumus. Iespējams, pēc dažiem gadiem mums būs pavisam citas iespējas.

Michael

redakcija lifestyle & business

Luxury Blog