Vai īstais Versace tiek ražots Itālijā?

Vai 2025. gadā luksusa zīmola izcelsmei joprojām ir nozīme, ja 60% premium produktu tiek ražoti rūpnīcās visā pasaulē?

Jautājums ir skarbs, taču tas aizskar problēmas būtību. “Made in Italy” pie Versace nosaukuma nav tikai uzlīme – tā ir kvalitātes garantija, kuras tirgus vērtība ik gadu sasniedz miljardiem eiro. Laikmetā, kad viltojumi kļūst arvien kvalitatīvāki un ražošana globalizējas neticamā tempā, itāļu izcelsme ir kļuvusi par pēdējo autentiskuma bastionu.

Vai īstais Versace tiek ražots Itālijā? – medūza uz etiķetes

Versace kopš 1978. gada nēsā Medūzas simbolu uz krūtīm. Gianni Versace šo tēlu no grieķu mitoloģijas izvēlējās ne nejauši – tā bija domāta, lai apburtu un valdzinātu, tieši tāpat kā viņa radītie tērpi. Taču tas nav viss. Medūza ir arī metafora itāļu amatniecībai, kas spēj pārvērst izejmateriālu mākslas darbā ar viena meistara skatienu. Modes nams radās Milānā, Itālijas tekstilrūpniecības sirdī, kur šūšanas tradīcijas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Mūsdienās, kad kāds iegādājas Versace somu vai kleitu, viņš maksā ne tikai par dizainu. Viņš maksā par Lombardijas manufaktūru mantojumu, par šuvēju prasmi no Kampānijas, par kvalitātes kontroli, kas tiek veikta pēc standartiem, kas izstrādāti gadu desmitiem. Tas izklausās cēli, bet skaitļi nemelo – produkti ar uzrakstu “Made in Italy” vidēji maksā par 25% vairāk nekā līdzīgi izstrādājumi no citām valstīm.

foto: versace.com

Problēma ir tā, ka tirgu pārpludina viltojumu vilnis. Daži no tiem ir tik labi, ka pat pieredzējušiem kolekcionāriem nepieciešami speciāli rīki, lai tos pārbaudītu. Tāpēc ir vērts iepazīt mehānismus, kas slēpjas aiz Versace itāļu ražošanas – no zīmola vēsturiskajām saknēm un mūsdienu autentiskuma pārbaudes metodēm līdz pat šodienas rūpnīcu realitātei.

Šī zīmola vēsture ir aizraujošs ceļojums cauri itāļu modes industrijas attīstībai, kas parāda, kāpēc izcelsme joprojām ir būtiska.

Adatas un diega vēsture – Versace ražošanas attīstība Itālijā

Kad kāds piemin Versace, uzreiz prātā nāk zelta piespraudes, izteiksmīgi raksti un, protams, tas “Made in Italy”. Taču šī zīmola ražošanas stāsts patiesībā ir par to, kā itāļu amatniecība izdzīvoja globalizācijas laikmetā un joprojām stāv stipri.

Gianni Versace jau no paša sākuma izvēlējās Milānu. Ne Parīzi, ne Londonu – tieši Milānu. Un tā bija apzināta izvēle. Itāļu rokas, itāļu iekārtas, itāļu tradīcijas. Dažreiz domāju, vai viņš apzinājās, cik nozīmīgs šis lēmums būs nākamajās desmitgadēs.

foto: collater.al

Kas šajā stāstā pārsteidz visvairāk, ir konsekvence. Gandrīz pusgadsimta laikā Versace varēja vairākas reizes pārcelt ražošanu uz Ķīnu, Bangladešu vai citām valstīm ar zemākām izmaksām. It īpaši pēc 1997. gada, kad zīmolam bija finansiāli sarežģīti laiki. Taču viņi to nedarīja.

Varbūt tas ir lepnums, varbūt vienkārša biznesa loģika. Itāļu amatniecība nav tikai prasmes – tas ir vesels ekosistēmas tīkls. Zīda piegādātāji no Komo, krāsošanas darbnīcas no Bergamo, šuvējas ar daudzu gadu pieredzi. To visu nevar vienkārši pārcelt citur.

2018. gada iegāde no Capri Holdings varēja visu mainīt, taču amerikāņu investori izrādījās pārsteidzoši saprātīgi. Viņi atstāja ražošanu tur, kur tā bija. Ieguldīja modernizācijā, ilgtspējībā, bet pamatus neaiztika.

Tagad, kad visa pasaule runā par autentiskumu un produktu izcelsmi, šīs desmitgades konsekvences izrādās labākais ieguldījums. Katrs pavediens, katra šuve ir pierādījums tam, ka dažas lietas ir vērts darīt tā, kā tās vienmēr darītas.

Tehnoloģija pret viltojumiem – autentiskuma pārbaudes metodes

Versace viltojumi ir īsta sērga. Reiz pārbaudīju statistiku – it kā katrs trešais produkts, kas tiek pārdots tiešsaistē, ir viltojums. Varbūt ne gluži katrs trešais, bet noteikti pārāk daudz.

Jaunākās tehnoloģijas pilnībā mainījušas spēles noteikumus. Kopš 2020. gada Versace savās etiķetēs ieviesis RFID sistēmu. Tie ir mazi čipi, kurus var noskenēt ar viedtālruni, izmantojot oficiālo zīmola lietotni. Pietiek pielikt telefonu pie etiķetes un uzreiz ir skaidrs – oriģināls vai nē. Tas tiešām labi darbojas, lai gan ne visiem produktiem vēl ir šie čipi.

Lietotne Entrupy ir kļuvusi ļoti populāra kolekcionāru vidū. Ražotājs apgalvo, ka 2024. gadā tās precizitāte sasniedz apmēram 98 procentus. Tas varbūt izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, bet praksē tiešām darbojas. Pietiek uzņemt dažas produkta detaļu fotogrāfijas, un mākslīgais intelekts visu analizē dažu sekunžu laikā.

foto: versace.com

Vizuālā pārbaude joprojām ir pamats – nekas neaizstās pieredzējušu aci.

Esmu sagatavojis vienkāršu sešu soļu kontrolsarakstu:

1. Pārbaudi šuves – tām jābūt taisnām, bez izvirzītām diegām
2. Apskati metāla detaļas ar Medūzu – detaļām jābūt asām, nevis izplūdušām
3. Meklē hologramu uz etiķetēm – īsts hologram maina krāsas, skatoties no dažādiem leņķiem
4. Atrodi etiķeti “Made in Italy” – fontam jābūt skaidram un vienmērīgam
5. Pārbaudi sērijas numuru Versace oficiālajā vietnē
6. Novērtē iepakojumu – oriģināliem ir augstas kvalitātes kastes no bieza kartona

Sērijas numuri ir atsevišķa tēma. Katram īstam produktam ir unikāls kods, kuru var pārbaudīt tiešsaistē. Viltotāji dažreiz izmanto īstus numurus, bet tos nokopē simtiem viltojumu. Tāpēc ir vērts pārbaudīt vairākus elementus vienlaikus.

Metāla detaļas bieži vien atklāj viltojumus. Īstajai Medusai līnijas ir asas, katra detaļa ir skaidri redzama. Uz viltojumiem tā bieži izskatās tā, it kā kāds to būtu uzzīmējis ar biezu marķieri.

Hologrammas uz etiķetēm ir kaut kas tāds, ko viltotāji joprojām nespēj labi nokopēt. Īsta hologramma ir ar dziļumu, spīd dažādās krāsās. Viltotās ir plakanas un blāvas.

Visas šīs metodes vislabāk darbojas kopā. Viena pārbaude var pievilt, bet, ja pārbaudi piecas dažādas lietas, kļūdas risks gandrīz izzūd. Nākamais solis būs pārbaudīt, kur tieši tiek ražoti oriģinālie produkti.

Rūpnīcas un amatnieki – mūsdienu zīmola ražošanas ģeogrāfija

No Milānas līdz Sicīlijai stiepjas Versace ražotņu tīkls, kas 2025. gadā ir viens no pēdējiem Itālijas modes ražošanas bastioniem. Tās nav lielas rūpnīcas kā Āzijā – drīzāk mazi, specializēti darbnīcas, kur tradīcijas saplūst ar mūsdienīgumu.

Dati īsumā:

• 3 200 tiešo darbinieku visā Itālijā

• 1,2 mljrd. € ieņēmumi 2023. gadā (pieaugums par 180 milj. € salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu)

• 47% ražošanas koncentrējas trīs reģionos: Lombardijā, Toskānā un Marke

Lombardija – dizaina sirds

Milāna nav tikai galvenā mītne, bet galvenokārt vieta, kur top prototipi un visdārgākās kolekcijas. Darbnīcās pie Via Manzoni strādā apmēram 180 šuvēju un tehnoloģu. Es reiz redzēju, kā tur top vakarkleita – no skices līdz gatavam izstrādājumam dažkārt paiet pusgads.

Šīs darbnīcas ir kas vairāk nekā parasta ražošana. Katru detaļu testē, labo, pilnveido. Šeit nav konveijera lentes šī vārda klasiskajā nozīmē.

Toskāna – apavu un ādas izstrādājumu karaliste

Šis reģions koncentrē lielāko daļu zīmola apavu ražošanas. Labākais piemērs ir Mercury modelis no 2024. gada kolekcijas. Šo apavu izgatavošanā piedalās 27 dažādi amatnieki, katrs veicot vienu no 27 montāžas posmiem. Pirmais cilvēks tikai izgriež virsu, pēdējais uzliek logotipu.

Tikai Florences provincē vien Versace nodarbina vairāk nekā 800 cilvēku. Vidējā alga šajās darbnīcās ir ap 2 400 € mēnesī – ievērojami virs vietējā vidējā līmeņa. Daudzi no šiem cilvēkiem strādā zīmolam jau gadu desmitiem, nododot prasmes jaunākiem kolēģiem.

foto: versace.com

Marche – ražošanas spēks

Šis reģions, lai gan mazāk atspoguļots medijos, ir īsts ražošanas dzinējspēks. Tieši šeit top lielākā daļa somu un ādas aksesuāru. Skaitļi ir iespaidīgi – vien Marche reģionā ar Versace ražošanu saistīti apmēram 1 400 cilvēku.

Interesanti, ka vietējie apakšuzņēmēji bieži strādā tikai šim zīmolam. Daži no tiem pastāv jau trīs paaudzēs un specializējas vienā konkrētā detaļā – piemēram, tikai somu sprādzēs.

Ietekme uz vietējo ekonomiku ir ievērojama. Mazās pilsētās kā Tolentino vai Fermo ar Versace saistītie uzņēmumi bieži ir lielākie darba devēji. Uzņēmums arī īsteno apmācību programmas – ik gadu apmēram 150 jauniešu apgūst amatniecības kursus.

Salīdzinājumam, Gucci Itālijā nodarbina līdzīgu cilvēku skaitu, taču tie ir izkliedēti vairākās vietās. Savukārt Prada ražošana ir vairāk koncentrēta, galvenokārt Toskānā un Veneto.

Interesanti, ka daži ražošanas procesi apzināti nav automatizēti. Ne tāpēc, ka tas nebūtu iespējams – vienkārši roku darbs sniedz citu rezultātu. Dažkārt tas šķiet ekonomiski neracionāli, taču luksusa preču pircēji tieši šo atšķirību arī sagaida.

Jautājums ir, cik ilgi šāds modelis būs izdevīgs pasaulē, kur aug izmaksas un pieaug globālā konkurence. Atbilde uz to ir atkarīga no daudziem faktoriem, kas veido visas nozares nākotni.

Itāļu DNS globalizācijas spiedienā – kāds ir Versace nākotnes ceļš?

Itālijas Versace ražošanas analīze parāda vienu lietu – zīmols balansē uz robežas starp tradīcijām un globālajiem spiedieniem. Tā nav viegla pozīcija, īpaši, ja Capri Holdings īpašnieks galvenokārt skatās uz peļņu, nevis kultūras mantojumu.

foto: versace.com

Tuvākie gadi nesīs revolūciju luksusa zīmolu piegādes ķēdēs. Versace, visticamāk, līdz 2030. gadam sasniegs 100% eco-italian sourcing – izklausās skaisti, taču cenas var pieaugt par 30–40%. Jautājums, vai patērētāji to pieņems. Zinu, daudziem tas būs cenu šoks.

Lielākais risks gaida pēc 2025. gada, kad Donatella Versace aiziet. Jaunajam radošajam direktoram var nebūt tik liela ietekme sarunās ar Capri Holdings vadību. Risks, ka daļa ražošanas tiks pārcelta ārpus Itālijas, dramatiski pieaugs. Blockchain-based traceability to it kā mainīs – katrs apģērba elements tiks izsekots no izejvielas līdz butikām. Teorētiski lielisks risinājums, praksē… redzēsim, vai tas nekļūs par kārtējo mārketinga triku.

Versace nākotne ir atkarīga no mums visiem. Katrs pirkums ir balss referendumā par to, vai itāļu DNS izdzīvos globalizāciju. Dažreiz domāju, ka mums, patērētājiem, ir vairāk varas, nekā šķiet – tikai jāiemācās to izmantot apzināti.

Nepērc luksusu akli – izvēlies to apzināti!

Norman

lifestyle redaktors

Luxury Blog