Globālais luksusa nekustamo īpašumu tirgus – kur kvadrātmetrs maksā visvairāk?

Par 4 000 000 zlotu var iegādāties 40 kvadrātmetru dzīvokli Honkongā vai villu ar baseinu Toskānā — tā pati summa, divas pilnīgi atšķirīgas pasaules. Šodien mēģināšu pārskatīt globālo luksusa nekustamo īpašumu tirgu.

Vēl pirms desmit gadiem neviens nedomāja, ka kvadrātmetrs varētu maksāt vairāk nekā automašīna. Šodien skatāmies uz cenām, kas apgriež visu ar kājām gaisā. Monako par vienu kvadrātmetru maksā 200 000 eiro. Tā nav kļūda.

Globālā luksusa nekustamo īpašumu tirgus vērtība 2023. gadā sasniedza 1 121 miljardu dolāru pēc Deloitte datiem. Prognozes 2025. gadam paredz pieaugumu par 24–25 procentiem. To pat ir grūti iztēloties.

foto: tomferry.com

Globālais luksusa nekustamo īpašumu tirgus – laipni lūdzam miljonu pasaulē

Jautājums “kur ir visdārgāk?” šodien ir aktuālāks nekā jebkad agrāk. Tas nav tikai ziņkārības jautājums. Tas ir jautājums par izpratni, kā darbojas mūsdienu naudas un varas pasaule. Tur, kur bagātākie iegulda savu kapitālu, veidojas veselu reģionu nākotne.

Dažkārt domāju par to, kas notiks ar cenām visekskluzīvākajās vietās. Vai Monako ar saviem 200 000 eiro par kvadrātmetru spēs noturēt savu pozīciju ilgtspējīgas attīstības laikmetā? Vai jaunā miljardieru paaudze vēlēsies dzīvot betona debesskrāpjos pie Vidusjūras?

foto: sothebysrealty-france.com

Šis raksts atbildēs uz trim galvenajiem jautājumiem par mūsdienu luksusa nekustamo īpašumu tirgu:

• Kuras pilsētas pārspēj visus cenu rekordus un kāpēc tieši šīs vietas

• Kā izskatās miljonus vērtie dzīvokļi un ko patiesībā var nopirkt par šādu naudu

• Vai luksusa nekustamo īpašumu bums ir bezgalīgs un kad tas varētu beigties

Mēs dzīvojam laikmetā, kad dzīvoklis var maksāt vairāk nekā veselas pilsētas budžets. Izklausās pēc zinātniskās fantastikas, bet tā ir mūsu realitāte. Pirms aplūkojam konkrētu dārgāko vietu reitingu, ir vērts saprast šīs parādības mērogu.

foto: valcucine.com

Globālo karsto punktu reitings: kur kvadrātmetrs maksā veselu bagātību

Pārbaudīju jaunākos datus par pirmajiem 2025. gada mēnešiem un jāatzīst – cenas par kvadrātmetru dārgākajos pasaules rajonos iespaido pat mani.

“Atšķirība starp Eiropu un Āziju? Monako maksā par kapitāla drošību, Honkongā – par piekļuvi strauji augošiem tirgiem. Amerika ir vienkārši tīrs prestižs.”

Interesantākā situācija laikam ir šis penthauss Ņujorkā par 250 miljoniem dolāru. Īpašnieks to iegādājās gandrīz tikai internetā, pat neapskatot klātienē. Savukārt Monako rekorda darījums attiecās uz apartamentu ar savu jahtu piestātni – burtiski var piepeldēt līdz balkonam.

foto: 943thepoint.com

Āzijas tirgi darbojas citādi nekā Eiropā. Singapūrā vai Honkongā galvenokārt pērk jaunos projektus, bet Londonā vai Kannās bieži izvēlas vēsturiskus īpašumus ar raksturu.

Polija pasaules spogulī

Pie mums Varšavā dārgākās vietas jau sasniedz 95 000–110 000 PLN/m², kas ir apmēram 20 000 EUR/m². Tas joprojām ir piecas reizes mazāk nekā Monako, taču atšķirība samazinās. Gdaņska pārspēja pati savu rekordu – apartamentu pie Motlavas pārdeva par 24,8 miljoniem PLN. Smieklīgi uz Manhetenas fona, bet Polijas apstākļiem tas ir pavērsiens.

Atceros, pirms pieciem gadiem runāja par “trakām” cenām – 15 000 PLN/m² Varšavas centrā. Šodien tas jau ir standarts labākās vietās.

Kas vieno šīs pilsētas, izņemot astronomiskās cenas par kvadrātmetru?

foto: solproperties.ae

Kāpēc tur ir tik dārgi? Faktori, kas ietekmē cenas

No kurienes rodas šīs astronomiskās cenas? Šis jautājums mani nepamet kopš brīža, kad ieraudzīju dzīvokli Honkongā par 50 tūkstošiem dolāru kvadrātmetrā. Izklausās pēc joka, taču mehānismi, kas slēpjas aiz šādām summām, ir pilnībā racionāli.

ASCII CHART – GALVENIE CENU FAKTORI:

Piedāvājums vs Pieprasījums ████████████ 60%
Makroekonomika ████████ 40%
Tech & Lifestyle ████ 20%

Sākšu ar ekonomiskajiem pamatiem, jo tie ir tie, kas virza visu šo mehānismu. Honkongā tikai 25% teritorijas ir piemērota apbūvei – pārējo aizņem kalni un ūdens. Taču globālajam kapitālam šādu ierobežojumu nav. Miljardi dolāru no kontinentālās Ķīnas, Singapūras, Londonas meklē drošu patvērumu. Rezultāts? Cenas kāpj nevis tāpēc, ka dzīvokļi būtu labāki, bet gan tāpēc, ka tie vienkārši ir reti.

Monako ir vēl ekstrēmāks piemērs. Es to saucu par “banku uz klintīm” – šeit nepērk nekustamo īpašumu, bet gan drošību. Saskaņā ar PwC 2025, “politiskā stabilitāte un nulle ienākuma nodokļa rada drošības prēmiju 30-40% apmērā salīdzinājumā ar citām premium lokācijām.”

Procentu likmes arī spēlē izšķirošu lomu. Kad Fed samazina likmes, turīgie investori atsakās no obligācijām un meklē alternatīvas. Nekustamie īpašumi prestižās vietās tad kļūst kā mākslas darbi – jo dārgāki, jo kārotāki.

Tehnoloģijas pievieno vēl vienu izmaksu slāni. AI-ready mājas ar viedu enerģijas pārvaldību, zaļie LEED vai BREEAM sertifikāti – tas viss maksā. Ilgtspējas prēmija šobrīd ir 5-10%, bet redzu, kā šis skaitlis aug. Viedā māja Ņujorkā vairs nav kaprīze, tā ir nepieciešamība tam, kurš maksā miljonus.

Dažreiz domāju, vai ar šiem sertifikātiem nepārspīlējam. Bet tirgus ir skaidrs – dzīvoklis bez zaļās birkas zaudē vērtību ātrāk nekā iPhone bez jaunākās iOS versijas.

Kultūra un prestižs ir trešais šīs puzles balsts. Kannas nav tikai kinofestivāls – tā ir globāla zīmols. Dzīvoklis ar skatu uz sarkano paklāju automātiski kļūst vērtīgāks. Off-market ekskluzivitāte darbojas līdzīgi. Dārgākie īpašumi nemaz nenonāk publiskajā piedāvājumā. Tos pārdod slēgtā lokā caur privātiem brokeriem.

Atceros sarunu ar brokeri no Londonas, kurš man teica: “Ja tu redzi cenu internetā, tas nozīmē, ka tu to dzīvokli nevari atļauties.” Skan augstprātīgi, bet tam ir ekonomiska jēga. Patiesās pērles tiek pārdotas kontaktu tīklā, kur cena ir tikai viens no daudziem faktoriem.

Visi šie spēki darbojas kopā kā zobrati Šveices pulkstenī. Ierobežots piedāvājums, globālais kapitāls, tehnoloģiskās prasības, kultūras prestižs – katrs elements virza pārējos. Vai šie spēki pieaugs vai vājināsies?

foto: ehl.at

Kas tālāk ar luksusu? 2025+ tendences un galvenie secinājumi investoriem

Es tikko izanalizēju simtiem ziņojumu par luksusa nekustamā īpašuma tirgu. Un zini, kas mani visvairāk pārsteidza? Tas, ka visi skatās nepareizajā virzienā.

Kamēr Polijas investori joprojām koncentrējas uz vietējo tirgu, īstā darbība notiek Āzijā. Prognozes ir viennozīmīgas – globālais luksusa nekustamā īpašuma tirgus līdz 2030. gadam pieaugs par 10–15% gadā. Āzija būs šī pieauguma līdere. Tas nav nejaušība, tā ir demogrāfiskā matemātika.

foto: 11prop.com

Es redzu trīs megatendences, kas mainīs visu. Pirmā ir tieši Āzijas dominance – jaunbagātnieki no Singapūras, Honkongas un Dubaijas pērk īpašumus visā pasaulē. Otrā tendence ir ESG, kas vairs nav tikai modes lieta, bet kļuvis par obligātu prasību. Trešā ir VR tehnoloģija, kas pilnībā maina veidu, kā tiek vērtēti īpašumi ārpus tirgus.

Taču uzmanieties no slazdiem. Esmu sagatavojis tabulu ar svarīgākajām iespējām un riskiem:

Atceros, kā pirms pieciem gadiem visi teica, ka Varšava ir pārāk dārga. Tagad tie paši cilvēki nožēlo, ka toreiz nenopirka. Vēsture mēdz atkārtoties, tikai citās vietās.

foto: thepinnaclelist.com

Mani trīs konkrēti ieteikumi katram investoram ir:

1. ESG pienācības pārbaude – pārbaudi enerģijas sertifikātus un ilgtspējīgus risinājumus katrā īpašumā
2. Ģeogrāfiskā diversifikācija – vismaz 30% portfeļa ārpus Polijas, ar fokusu uz Āziju un stabiliem Eiropas tirgiem
3. Izmanto VR tehnoloģijas – lai novērtētu off-market objektus un analizētu potenciālu pirms apskates

foto: vicworkstudio.com

Es neslēpšu – tirgus kļūs sarežģītāks. Regulējumi būs stingrāki, konkurence – lielāka. Taču tieši tāpēc tie, kas sagatavosies laikus, iegūs visvairāk.

Ir laiks pārstāt domāt lokāli. Analizē globāli, diversificē gudri, rīkojies izlēmīgi!

Michael

nekustamo īpašumu redaktors

Luxury Blog