Jaunais Louis Vuitton debesskrāpis – luksusa ikona ilgtspējības laikmetā

Ziniet, dažreiz man šķiet, ka dzīvojam trakos laikos. Louis Vuitton — tas zīmols, kas man vēl nesen galvenokārt asociējās ar rokassomiņām — šodien ir daļa no LVMH impērijas, kuras vērtība pārsniedz 380 miljardus eiro. Tas ir vairāk nekā visas Polijas IKP, ja kāds par to domā.

Bet par ko es īsti runāju? Pirms dažiem mēnešiem manā X parādījās kas tāds, kas mani pilnīgi pārsteidza. Ieraksts par noslēpumainu projektu Šanhajā:

“The Louis paceļas Šanhajā – greznība jaunā, vertikālā izpildījumā. Nāk 2025. gadā.”

Šo tvītu ir apskatījuši vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku. Protams, arī es uzklikšķināju. Tā es uzzināju par plāniem būvēt kaut ko, ko mediji jau dēvē par “jauno Louis Vuitton debesskrāpi”.

Jaunais Louis Vuitton debesskrāpis – greznība vai nekas – tik vienkārši!

2025. gads būs izšķirošs brīdis luksusa arhitektūrā. Runa nav tikai par vēl vienu augstu ēku – tas ir par to, kā premium zīmoli sāk domāt par telpu. Es to redzu arī citos projektos. Hermes, Cartier, visi pēkšņi vēlas būvēt ne tikai veikalus, bet veselas kompleksus.

foto: privatenewport.com

Kāpēc tieši tagad? Droši vien tāpēc, ka Āzija ir kļuvusi par lielāko luksusa tirgu. Un Ķīna… nu, tur viss tiek būvēts lielāks un iespaidīgāks.

Šajā rakstā es pievērsīšos trim galvenajiem šī stāsta aspektiem:

• Projekta izcelsme – kā radās ideja par Louis Vuitton debesskrāpi
• Arhitektūra – kāda izskatīsies šī ēka un ar ko tā izcelsies
• Ietekme uz tirgu – vai tas mainīs veidu, kā uztveram luksusu pilsētvidē

Dažreiz domāju, vai pēc divdesmit gadiem mēs staigāsim pa pilsētām, kas pilnas ar dažādu zīmolu debesskrāpjiem. Vai katram no tiem būs sava raksturīgā ēka, tāpat kā šodien ir savs flagship store?

No ceļojumu lādes līdz debesskrāpim – drosmīgās vīzijas geneze

Pēdējā laikā es domāju, kā Louis Vuitton nonāca pie idejas būvēt debesskrāpi. Galu galā viss sākās ar nelielu darbnīcu, kurā izgatavoja ceļojumu koferus.

foto: vitkac.com

Pētot šī zīmola vēsturi, es redzu skaidru arhitektūras attīstības līniju:

– 1854 – Georges-Louis Vuitton atver pirmo darbnīcu rue Neuve des Capucines ielā Parīzē

– 1900 – Pirmais īstais flagship veikals Place Vendôme laukumā

– 1987 – Lielā atklāšana Tokijā, kas parādīja Āzijas tirgu potenciālu

– 2014 – Iespaidīgs veikals New Bond Street Londonā ar kustīgiem paneļiem

– 2021 – Ginza Namiki Tokijā kā “dzīvs mākslas objekts”

– 2025 – Plānots pabeigt zīmola pirmo debesskrāpi

Kas mani pārsteidz šajā hronoloģijā, ir pakāpeniska pāreja no vienkāršas funkcionalitātes uz īstiem arhitektūras šedevriem. Ginzas veikals 2021. gadā vairs nebija tikai pārdošanas punkts. Tā bija mākslas instalācija, kas mainījās dienas laikā.

Manuprāt, galvenais, lai saprastu šo evolūciju, ir tieši pēdējo gadu flagship veikali. Katrs no tiem izmēģināja jaunu telpas koncepciju. New Bond Street pārbaudīja, kā klienti reaģē uz dinamisku arhitektūru. Ginza aizgāja vēl tālāk – tur pati ēka kļuva par produktu.

Nevar arī aizmirst par zīmola vēstnešu lomu šajā procesā. Atceros, kā Emma Stone pozēja pie Londonas veikala, un šīs fotogrāfijas apceļoja visu pasauli. Vēlāk līdzīgi bija ar Ginzu – katra slavenība, kas tur parādījās, automātiski popularizēja ne tikai rokassomas, bet arī visu arhitektūras vīziju.

foto: us.louisvuitton.com

Tas ir diezgan gudri, jo šodien cilvēki fotografē ne tikai produktus, bet arī pašu veikalu interjerus. Instagram ir mainījis veidu, kā zīmoli domā par telpu.

Patiesībā šis debesskrāpis ir loģisks turpinājums tam, ko Louis Vuitton ir izmēģinājis pēdējos gados. Sākumā nelieli eksperimenti ar kustīgiem elementiem, pēc tam veselas “dzīvas” fasādes. Tagad pienācis laiks kaut kam lielākam.

Būs interesanti redzēt, kā visa šī pieredze pārtaps reālā ēkas arhitektūras projektā.

Arhitektūra, ilgtspēja un tehnoloģijas augstumos

Esmu jau redzējis vairākus OMA projektus Āzijā, taču tas, ko Shohei Shigematsu izstrādāja “The Louis” Šanhajā, patiešām ir kas jauns. Stāvot pie vizualizācijām, uzreiz pamanāmas šīs raksturīgās nobīdes starp stāviem – it kā kāds būtu sakrāvis kastītes neregulārā kaudzē. Tas nav nejaušība, bet pārdomāta spēle ar tradicionālo debesskrāpja formu.

Es domāju, ka visinteresantākais šajā projektā ir risinājumu pārnešana no Ginzas pavisam citā mērogā. Tur mums bija 12 stāvi, šeit runa ir par īstu debesskrāpi. LEED Silver no 2021. gada parādīja, ka luksusu var apvienot ar ekoloģisko atbildību. Šanhajā viņi vēlas iet vēl tālāk.

Materiāli ir atsevišķs stāsts. Atceros, kā Vendôme ieviesa šo sistēmu ar pilnībā pārstrādātu metālu – izklausījās drosmīgi, bet tas darbojās. Tagad līdzīga ideja paredzēta 40–50 stāviem. FSC sertificēta koksne tik augstā ēkā? Tas būs pārbaudījums visai nozarei. Nešaubos, esmu ziņkārīgs, kā viņi atrisinās ugunsdrošības un konstrukcijas jautājumus.

Visa projekta digitālais slānis šķiet tikpat ambiciozs kā arhitektūra. Paplašinātās realitātes lietotnei jāved apmeklētājus cauri visiem līmeņiem. Katrs stāvs – cita tehnoloģija, cita mijiedarbība. Esmu dzirdējis, ka plāno kaut ko līdzīgu “phygital floors” – telpas, kur fiziskie produkti saplūst ar digitālām pieredzēm. Izklausās futūristiski, bet pēc tā, ko redzēju Tokijā, zinu, ka tas vairs nav zinātniskā fantastika.

Klimata instalācijas, iespējams, būs paslēptas tajās nobīdēs starp stāviem. Gudrs risinājums – estētika un funkcionalitāte vienā. Lai gan domāju, kā tas ietekmēs ekspluatācijas izmaksas…

Šis tornis var mainīt priekšstatu par luksusa objektiem pilsētu centros. Redzēsim, vai teorija pārtaps praksē.

foto: privatenewport.com

Kāpēc šis projekts mainīs premium tirgu

Vai zināt, kas mani mulsina? Kāpēc visi runā par to, kā šis tornis izskatīsies, bet neviens nejautā par to, kas patiešām ir svarīgi – naudu. Es uz to skatos no biznesa viedokļa un redzu pavisam citu ainu.

LVMH 2024. gadu noslēdza ar 84,7 miljardu € ieņēmumiem. Premium veikalu skaits: 460. Vidējais pārdošanas pieaugums pēc flagship veikala atvēršanas: 23%. Sociālo mediju iesaiste arhitektūras projektiem: vidēji 28 046 atzīmes “patīk” pirmajā nedēļā.

Tas nav nejauši, ka Bernard Arnault iegulda miljonus šādos projektos. Katrs iespaidīgs ēkas projekts ir kā magnēts klientiem, bet arī sociālajiem medijiem. Cilvēki fotografē, atzīmē draugus, un tas tieši ietekmē pārdošanu.

Atceros, kad atvēra to veikalu Ginza. Mobilā lietotne pirmajā mēnesī piedzīvoja lejupielāžu pieaugumu par 340%. Tiešsaistes pārdošana reģionā pieauga par 28%. Tā nav maģija – tā ir vienkārši labi izplānota stratēģija.

foto: adfwebmagazine.jp

Protams, pastāv arī riski. Cilvēki arvien biežāk sūdzas par luksusa zīmolu elitārismu. Un vēl visas tās apsūdzības par greenwashing, kad būvē kaut ko tik dārgu. Taču no otras puses – iespējas ir milzīgas: Āzijas un Klusā okeāna tirgus aug neprātīgi, un fizisko veikalu apvienošana ar digitālajām tehnoloģijām ir mazumtirdzniecības nākotne.

Manuprāt, šis projekts nav miljardiera iegriba. Tā ir auksta aprēķina rezultāts. Katrs eiro, kas ieguldīts iespaidīgā arhitektūrā, atgriezīsies dubultā – gan caur pārdošanas pieaugumu, gan zīmola atpazīstamību. Louis Vuitton neceļ torni – viņi būvē naudas mašīnu.

Un kā tas viss ietekmēs visu luksusa nozari tuvākajos gados? Tā jau ir cita tēma.

foto: privatenewport.com

Kurp vedīs nākamais solis – scenāriji 2030. gadam un tālāk

Es domāju, vai visām šīm tirgus analīzēm vispār ir jēga, kad skatos uz to, kas notiek ar luksusa debesskrāpjiem. Bet, godīgi sakot, man šķiet, ka tieši tagad mēs stāvam uz pārmaiņu sliekšņa.

Tas, ko redzu šajās tendencēs, nav tikai kārtējās ēkas ar dārgiem materiāliem. Zīmolu vērtība, kas saistīta ar luksusa arhitektūru, līdz 2030. gadam var pārsniegt 30 miljardus dolāru – un tas galvenokārt pateicoties inovācijām, nevis vienkārši cenu celšanai. Bio-materiāli kļūst par normu, nevis kaprīzi. Mixed-reality iepirkšanās izklausās futūristiski, bet to jau testē Singapūrā. Un ASEAN reģions? Tur šajā segmentā notiek īsta revolūcija.

Nākotnes luksuss nebūs demonstratīvs, bet gan harmonijā ar vidi un tehnoloģijām.

foto: eu.louisvuitton.com

Es iztēlojos scenāriju 2032. gadā. Tu stāvi dzīvoklī 60. stāvā Kualalumpurā. Sienas no biokompozīta absorbē CO2. Logi maina caurspīdīgumu atbilstoši tavam noskaņojumam. Balkons rada savu mikroklimatu. Tā nav zinātniskā fantastika – pirmie prototipi jau top.

Varbūt tas izklausās naivi, bet es ticu, ka šīs ēkas mainīs mūsu priekšstatu par dzīvi pilsētā.

Mark

lifestyle & business

Luxury Blog