Kāpēc Louis Vuitton ir tik dārgs?

Kāpēc Louis Vuitton soma maksā vairāk nekā lietots auto?

Klasiskā Speedy 30 maksā apmēram 1 500 USD. Ierobežotā tirāžā izdotā šīs pašas somas versija? Tā cena mierīgi var pārsniegt 50 000 USD. Tā ir atšķirība kā starp velosipēdu un BMW.

Varbūt tas šķiet neprāts, taču šo cenu pamatā ir stāsts, kas sākās ar 13 gadus vecu zēnu, kurš kājām nogāja 400 kilometrus līdz Parīzei. Louis Vuitton toreiz bija tikai sapņi un stipras kājas. Šodien viņa vārds ir impērija, kuras vērtība sasniedz 124 miljardus USD — pieaugums par 45% pēdējo trīs gadu laikā.

Kāpēc Louis Vuitton ir tik dārgs?

Izrādās, ka šim jautājumam ir trīs līmeņi. Pirmais ir amatniecība – katra soma iziet cauri meistaru rokām, kuri savu prasmi apguvuši gadiem ilgi. Šeit nav ražošanas līnijas kā parastās rūpnīcās.

Otrais līmenis ir zīmola stratēģija. Louis Vuitton nevēlas būt pieejams ikvienam. “Ekskluzivitāte ir puse vērtības” – tā saka nozares pārstāvji. Jo grūtāk kaut ko iegādāties, jo vairāk to vēlamies.

foto: us.louisvuitton.com

Trešais līmenis ir psiholoģisks. Cilvēki pērk dārgas lietas ne tikai tāpēc, ka tās ir labākas. Viņi tās pērk tieši tāpēc, ka tās ir dārgas. Tas izklausās dīvaini, bet tā mēs darbojamies.

Pirms ieskatāmies Parīzes ateljē, ir vērts saprast, ka aiz katras Louis Vuitton cenas slēpjas reālas ražošanas izmaksas.

Amatniecība un augstākās kvalitātes materiāli: reālās ražošanas izmaksas

Vai redzi to sievieti baltajā virsvalkā? Viņa sēž pie galdiņa Asnières darbnīcā, zem lampas. Priekšā viņai ir ādas gabals un adata. Viņa nesteidzas nemaz. Katru dūrienu veic mierīgi, precīzi. Seši dūrieni uz collu — tāds ir standarts Capucines somai. Izklausās varbūt ne pārāk iespaidīgi, bet pamēģini to darīt astoņas stundas dienā.

fot. us.louisvuitton.com

Tieši tā top šīs dārgās lietas. Ne rūpnīcās, kur mašīnas saražo simtiem somu dienā. Šeit viens cilvēks izgatavo varbūt vienu vai divas somas nedēļā. Atkarībā no modeļa.

Pirms šī sieviete vispār sāk šūt, kādam citam jāizvēlas āda. Un te sākas interesantā daļa — kopš 2021. gada katrai Capucines somas ādai ir Leather Working Group sertifikāts. Tas nozīmē, ka kāds ir pārbaudījis visu ādas ceļu. No kurienes tā nākusi, kā apstrādāta, vai miecētava nav piesārņojusi upi. Teorijā izklausās skaisti, bet praksē tas nozīmē kaudzi papīru un augstākas cenas.

“Greznība nav tikai gala rezultāts, bet galvenokārt process, kā tas top,” saka nozarē. Un patiešām, paskatoties uz skaitļiem, kļūst skaidrs, kāpēc cenas ir tādas, kādas tās ir.

Piemēram, kaklarota Soleils. 1 600 darba stundas. Tas ir gandrīz pilns darba gads vienam cilvēkam. Viena rotaslieta. Varbūt izklausās absurdi, bet katra šīs kaklarotas detaļa tiek izgatavota atsevišķi, ar rokām. Pulēšana, salikšana, pārbaude. Un vēlreiz pārbaude.

Itālijā, mazā darbnīcā pie Florences, satiku amatnieku, kurš izgatavo jostu sprādzes. Viņš parādīja savu darbu — viena sprādze nozīmē trīs dienas darba. Trīs dienas vienam jostas elementam. Bet kad paņem šo sprādzi rokā, uzreiz jūtama atšķirība. Tai ir svars, tai ir kvalitāte.

Problēma ar mazām sērijām ir tāda, ka nevar sadalīt izmaksas uz tūkstošiem vienību. Ja mēnesī izgatavo divdesmit somas, katrai jāsedz darbnīcas, algu un materiālu izmaksas. Francijā, Spānijā vai Itālijā šīs algas nav zemas. Labs amatnieks pelna vairāk nekā ierēdnis.

fot. us.louisvuitton.com

Šeit ir trīs galvenās tehnikas, kas paaugstina izmaksas:

• Rokdarbu šūšana ar precīzu dūrienu skaitu uz collu
• Katras ādas partijas atlase un sertifikācija atsevišķi
• Vairāku posmu kvalitātes kontroles procesi katrā solī

Dažreiz domāju, vai tam vispār ir jēga. Vai tiešām vajag tik daudz laika vienai rokassomiņai. Bet tad redzu gala rezultātu un saprotu. Šīs lietas ir radītas, lai kalpotu gadu desmitiem. Nevis lai nopirktu, panēsātu gadu un izmestu.

Asnières darbnīcā strādā apmēram 200 cilvēku. Katram ir sava specializācija – viens taisa tikai rokturus, otrs tikai rāvējslēdzējus, trešais saliek visu kopā. Tā nav konveijera līnija. Tas drīzāk ir mākslinieku kolektīvs, kas rada savus darbus savā tempā.

Tagad, kad zinām, cik maksā amatniecība, laiks uzzināt, cik izmaksā pati luksusa aura…

Ekskluzivitāte, mārketings un Veblena efekts: cenas psiholoģija

Vai esi kādreiz redzējusi rindu pie Louis Vuitton? 2023. gadā, kad tika izlaista limitētā GO-14 soma, cilvēki stāvēja stundām ilgi. Ne jau tāpēc, ka viņiem nebūtu naudas tūlītējam pirkumam. Viņi vienkārši vēlējās būt daļa no šī trakuma.

Tas ir klasisks Veblena efekts – jo dārgāk, jo kārotāk. Thorstein Veblen jau 19. gadsimtā pamanīja, ka dažām precēm vērtību piešķir tieši cena. Louis Vuitton ir šīs spēles meistars.

Padomā par to Monogramu no 1896. gada. Georges Vuitton to sākotnēji radīja, lai cīnītos ar viltojumiem. Šodien? Tas ir statusa simbols, ko atpazīsi jau pa gabalu. Katra soma ar šo rakstu kliedz “es to varu atļauties”. Un tieši par to ir runa – nevis par funkcionalitāti, bet par sociālo vēstījumu.

Limitētās sērijas ir nākamais manipulācijas līmenis. Atceries sadarbību ar Supreme 2017. gadā? Cenas uzlidoja debesīs, un cilvēki pirka visu – pat ķieģeļus ar logo par tūkstošiem dolāru. Absurds? Varbūt. Bet tas strādā.

Louis Vuitton to dara sistemātiski. Koferi Zelta Bumbai kopš 2019. gada, LV Dream izstādes 2025. gadā – katrs notikums uzkurina pieprasījumu. Viņi nepārdod somas, viņi pārdod sapņus.

Arī slavenības spēlē savu lomu. Kad redzi, ka kāda zvaigzne uz sarkanā paklāja nēsā LV, zemapziņā sasaisti šo zīmolu ar panākumiem. Tas nav nejauši — katra šāda parādīšanās ir rūpīgi ieplānota un apmaksāta.

foto: us.louisvuitton.com

Taču šai spēlei ir arī savas augstās izmaksas. Louis Vuitton butiki atrodas pasaules dārgākajās ielās — Elizejas lauki, Piektā avēnija, Ginza. Noma par kvadrātmetru ir astronomiska. Tikko atvērtā rūpnīca Teksasā izmaksāja simtiem miljonu. Darbinieces bija jāapmāca pēc franču standartiem. Tas viss ietekmē gala cenu.

Dažreiz domāju, vai viņi nepārspīlē ar šo ekskluzivitāti. Bet skaitļi nemelo — jo nepieejamāks, jo kārotāks.

Psiholoģija šeit darbojas vairākos līmeņos. Pirmkārt, smadzenes automātiski saista augstu cenu ar kvalitāti. Otrkārt, LV īpašums rada piederības sajūtu ekskluzīvai grupai. Tas ir kā dalība miljonāru klubā.

Louis Vuitton mārketings ir uzvedības ekonomikas meistarklase. Viņi nepārdod produktu — viņi pārdod identitāti. Katra reklāmas kampaņa nav tikai somas demonstrācija, bet dzīvesstila, kuram vēlies piederēt, attēlojums.

Kā šī cieto un mīksto faktoru kombinācija ietekmē tavu lēmumu par pirkumu? Droši vien vairāk, nekā domā.

Kas tālāk ar luksusu? Secinājumi un prognozes pircējiem

Es domājos, vai luksusa somu iegāde vispār ir jēgpilna mūsdienās. Un nonācu pie secinājuma, ka tomēr jā — tikai jābūt viltīgai.

foto: us.louisvuitton.com

Galvenie secinājumi? Pirmkārt, amatniecība joprojām ir svarīga, taču tieši cenas psiholoģija diktē noteikumus šajā tirgū. Cilvēki pērk statusu, ne tikai somu. Otrkārt, vintage Louis Vuitton Monogram ir gandrīz kā ieguldījums — vērtība pieaug par 10–20 % gadā, kas pārspēj dažus investīciju fondus.

Luksusa pasaule mainās, un ļoti strauji. Līdz 2030. gadam Āzija varētu veidot pusi no visa tirgus. Tas nozīmē, ka zīmoli pielāgosies turienes gaumei, nevis mūsējai. Jau tagad redzu, kā Eiropas modes nami ievieš krāsas un rakstus, kurus agrāk uzskatīja par pārāk ekstravagantiem.

Ilgtspēja vairs nav tikai modes vārds, bet kļūst par nepieciešamību. Jaunā paaudze nepirks no zīmola, kas kaitē videi. Un vēl tie NFT… izklausās abstrakti, bet digitālās somas jau ir realitāte.

foto: us.louisvuitton.com

Praktiski padomi nākotnei:

1. Autentiskumu pārbaudi pēc detaļām – diegu kvalitātes, šuvju vienmērīguma, sērijas numurācijas. Viltojumi var izskatīties labi no attāluma, taču velns slēpjas detaļās.
2. Rēķini cost-per-wear, nevis pirkuma cenu. Soma par 3000 zł, ko nēsā 10 gadus, izmaksā 300 zł gadā. Dažreiz ir vērts sākumā iztērēt vairāk.
3. Otrā tirgus ir tavs draugs – iegādājies tur savas pirmās luksusa preces, pārdod tās, kas tev apnikušas. Vestiaire Collective vai vietējās Facebook grupas ir īstas zelta raktuves.

Patiesībā ir dīvaini, ka ātrās modes laikmetā cilvēki atkal sāk novērtēt izturīgas lietas. Varbūt tā ir dabiska reakcija uz lēto atkritumu pārpilnību?

Nākotnes luksuss būs apzinātāks, digitālāks un aziātiskāks – taču vēlme izcelties paliks tikpat sena kā cilvēce.

Maria LOU

modes redaktore

Luxuryblog