Kur Eiropā dzīvojas vislabāk – top 10 pilsētas 2025. gadā

Bieži sev uzdodu jautājumu: ” Kur Eiropā dzīvojas vislabāk ? ” — šis jautājums 2025. gadā izklausās kā veselas paaudzes apsēstība. Un, godīgi sakot, saprotu, kāpēc tā ir.

Vīne tikko pārspēja pati savu rekordu, iegūstot neticamus 98,4 punktus no 100 iespējamajiem prestižajā EIU reitingā. Rezultāts, kas vēl pirms pieciem gadiem šķita nesasniedzams. Bet vai ir nejaušība, ka tieši tagad visi meklē ideālu vietu dzīvei?

Kur Eiropā dzīvojas vislabāk?

Atceros, kā pirms diviem gadiem pati sēdēju ar klēpjdatoru trijos naktī un šķirstīju simtiem lapu par “labākajām pasaules pilsētām”. Attālinātais darbs man atvēra acis – pēkšņi sapratu, ka varu dzīvot jebkur. Problēma ir tāda, ka “jebkur” nozīmē sasodīti daudz iespēju.

foto: travelandleisureasia.com

Pandēmija mūs visus izmainīja. Pēkšņi kļuva svarīgi, vai aiz stūra ir parks, vai vakarā var mierīgi pastaigāties, vai lietas var nokārtot bez lieka stresa. Tas, kas agrāk bija “nice to have”, tagad ir kļuvis par pamatu.

Eiropa dominē pasaules reitingā – 7 no 10 labākajām pilsētām pasaulē atrodas tieši šeit. Tas nav nejauši. Tas ir gadu ilgu ieguldījumu rezultāts tajā, kas patiešām ir svarīgs: transports, drošība, veselība, kultūra.

Šajā rakstā parādīšu tev konkrētu pilsētu reitingu, kas piesaista cilvēkus no visas pasaules. Izskaidrošu arī, kā tiek veidoti šie punkti un rādītāji – jo velns slēpjas detaļās. Raksta beigās saņemsi praktiskus rīkus, lai novērtētu, kura vieta vislabāk der tieši tev.

Jo viens ir skaidrs – nav ideālas pilsētas visiem. Taču ir ideāla pilsēta tieši tev.

Sāksim tad ar pirmo vietu…

foto: thetimes.com

Top 10 Eiropas pilsētas dzīvošanai 2025. gadā – reitings un portreti

Tūlīt iepazīstināšu ar konkrētu reitingu ar skaitļiem un faktiem. Es gatavojos tam vairākas dienas, lai nerunātu tukšus vārdus.

1. Vīne (98,4 punkti) Austrijas galvaspilsēta uzvar galvenokārt pateicoties pašvaldības dzīvokļiem un iespaidīgai kultūras infrastruktūrai. Nomas maksa ir ap €17-19 par kvadrātmetru, kas pēc Eiropas standartiem izklausās neticami. Vecākais zoodārzs pasaulē – Tiergarten Schönbrunn, dibināts 1752. gadā – joprojām darbojas un piesaista miljoniem apmeklētāju. Sabiedriskais transports darbojas kā Šveices pulkstenis, bet kafejnīcās jau divsimt gadus pasniedz sachertorte.

foto: earthtrekkers.com

2. Kopenhāgena (98,0 punkti)
Dāņi ir paveikuši neiespējamo – radījuši pilsētu, kas ir draudzīga riteņbraucējiem pat pie -10 grādiem. Noma maksā €24-28 par kvadrātmetru, taču dzīves kvalitāte to pilnībā kompensē. Kopenhāgenā ir vairāk velosipēdu nekā iedzīvotāju – ap 675 tūkstoši riteņu uz 650 tūkstošiem cilvēku. Hygge nav tikai vārds, tā ir dzīves filozofija, kas jūtama ik uz soļa.

foto: travelweekly.com

3. Cīrihe (96,3 punkti) Šveices pilsēta maksā veselu bagātību – noma sasniedz €36-44 par kvadrātmetru. Taču algas ir attiecīgi augstas, un kvalitāte visā ir vienkārši pārsteidzoša. Cīrihē ir vislielākā miljonāru koncentrācija pasaulē – viens uz katriem 125 cilvēkiem. Ezers pašā pilsētas centrā ir bonuss, kāda nav pat bagātākajām metropolēm.

foto: switzerland-tour.com

4. Melburna (95,7 punkti)
Austrālijas pilsēta ir slavena ar tik izcilu kafiju, ka Starbucks bija spiests slēgt lielāko daļu savu veikalu. Noma €22-26 par kvadrātmetru pie Austrālijas algām ir godīga cena. Melburnā ir vairāk kafijas vietu uz iedzīvotāju nekā jebkur citur – viena uz katriem 300 cilvēkiem. Laikapstākļi mēdz būt neprognozējami, bet kultūra kompensē visu.

foto: businessevents.australia.com

5. Kalgarī (95,4 punkti)
Kanādas naftas pilsēta ar kalniem pie apvāršņa. Par €18-22 par kvadrātmetru iegūsti plašumu un tuvumu dabai. Kalgarī rīkoja ziemas olimpiskās spēles 1988. gadā, un tramplīnlēkšanas kalns joprojām darbojas, lai gan pilsēta atrodas prērijā. Ekonomika, kas balstīta uz naftu, piedzīvo kāpumus un kritumus, taču Kanādas stabilitāte to nodrošina.

foto: lifeincalgary.ca

6. Ženēva (95,2 punkti)
Starptautisko organizāciju un šveiciešu precizitātes pilsēta. Noma €32-38 par kvadrātmetru, bet algas starptautiskajās organizācijās to atsvēr. Ženēvā ir vairāk starptautisko organizāciju nekā Ņujorkā – ap 40 galveno institūciju. Ženēvas ezers un Alpi fonā ir papildu bonuss.

foto: countryliving.com

Faktori, kas nosaka dzīves kvalitāti – kas slēpjas aiz skaitļiem?

Visi runā par dzīves kvalitātes reitingiem, bet vai kāds patiešām zina, kā šie skaitļi rodas? Gadu gaitā es domāju, ka tas ir kāds algoritms, kas met kauliņu un voilà – mums ir uzvarētājs.

Dzīvojamības indekss būtībā ir matemātisks mēģinājums izmērīt to, kas nav izmērāms – cilvēka laimi konkrētā vietā. Skana abstrakti, vai ne? Bet mehānika ir diezgan konkrēta.

EIU (The Economist Intelligence Unit) ir sava formula, kas izskatās šādi:

• 40% politiskā un sociālā stabilitāte

• 25% kultūra un vide

• 20% veselības aprūpe

• 10% izglītība

• 5% infrastruktūra

Stabilitāte veido gandrīz pusi no vērtējuma! Kurš būtu domājis, ka miers ir svarīgāks par slimnīcām vai skolām. Bet, kad par to padomāju… tiešām, kāda jēga no lieliskas infrastruktūras, ja baidies iziet no mājas?

Eiropas Komisija to dara pavisam citādi. Viņi vienkārši jautā iedzīvotājiem: “Kā tu vērtē savu pilsētu?” Un te ir interesants fakts – Cīrihē kopējā apmierinātība pārsniedz 90%. Tas nozīmē, ka deviņi no desmit cilvēkiem saka “esmu apmierināts”. Iespaidīgi, lai gan varbūt vienkārši šveicieši ir pieklājīgi aptaujās.

Patiesībā šie rādītāji nav nekāda abstrakcija. Runa ir par tādām lietām kā PM2,5 zem 10 µg/m³ (gaisa kvalitāte), slimnīcu gultu skaits uz 1000 iedzīvotājiem vai procentuālais bērnu skaits, kas pabeidz pamatskolu.

2025. gads atnesa vienu būtisku pārmaiņu – visi pēkšņi iemīlēja “ilgtspējīgu attīstību”. EU Green Deal lika katrai pilsētai lepoties ar 15 minūšu zonām un veloceļiem. Agrāk neviens tam īpaši nepievērsa uzmanību, bet tagad šis kritērijs kļūst arvien svarīgāks.

Interesanti, ka dažādas organizācijas skatās uz vienu un to pašu pilsētu un redz ko citu. EIU koncentrējas uz stabilitāti, Mercer – uz apstākļiem ārvalstu darbiniekiem, bet Eiropas Komisija vienkārši jautā: “vai esi laimīgs?” Tas ir mazliet kā vērtēt vienu un to pašu filmu – kritiķis, skatītājs un režisors redz katrs ko citu.

Dažreiz domāju, vai visas šīs formulas un procenti tiešām apraksta, kā ir dzīvot. Bet vismaz mums ir kāds atskaites punkts, vai ne?

Tagad, kad zinām šo reitingu mehāniku, paskatīsimies, kā to izmantot praksē, pieņemot dzīves lēmumus.

Un kas tālāk? Kā izmantot reitingu un plānot savu pārcelšanos

Iedomājies, ka tu kravā čemodānu pārcelšanās laikā uz ārzemēm. Tev priekšā ir pilsētu reitings, bet ko tālāk? Gadu gaitā esmu palīdzējusi sievietēm plānot pārcelšanos un zinu, ka vislielākā problēma ir pārvērst teoriju praksē.

Nav jēgas sapņot par ideālu pilsētu, ja nezini, ar ko sākt. Tāpēc esmu izveidojusi vienkāršu sistēmu, kas darbojas jebkurā situācijā.

foto: theportablewife.com

Lūk, mana pārbaudītā kontrolsaraksta četri soļi:

1. Pašdiagnostika prioritātēm – uzraksti ne vairāk kā trīs lietas, kas tev ir vissvarīgākās (dzīves izmaksas, klimats, karjeras iespējas)
2. Nosaki reālu budžetu – ne tikai pārcelšanās izmaksām, bet arī pirmajiem sešiem dzīves mēnešiem
3. Pārbaudi vīzas prasības izvēlētajai valstij – tas bieži vien izslēdz pusi iespēju
4. Ieplāno soft-landing — pirmo izpētes vizīti uz 2–3 nedēļām

Trešais punkts ir izšķirošs, un tieši šeit noder konkrētu risinājumu pārzināšana.

————————————————-
CASE STUDY: Portugāles D7 vīza

Mana draudzene Ania izmantoja D7 vīzu, lai 2023. gadā pārceltos uz Porto. Prasības? Aptuveni 820 eiro mēnesī pasīvo ienākumu vai attālināta darba ienākumu. Process ilga 4 mēnešus, bet tagad viņa dzīvo 10 minūšu attālumā no okeāna un maksā 600 eiro par studijas tipa dzīvokli centrā.
————————————————-

Skatoties nākotnē, redzu interesantas pārmaiņas pievilcīgo galamērķu kartē. Austrumeiropas pilsētas kā Tallina vai Kluž-Napoka kļūs arvien nozīmīgākas – īpaši pēc tam, kad Igaunija ieviesīs jaunas atvieglojumu iespējas digitālajām nomadēm 2025. gadā.

Interesants fakts – arvien vairāk sieviešu izvēlas arī klimatiskā ziņā stabilas vietas. Bergena Norvēģijā var šķist dīvaina izvēle lietainā laika dēļ, taču tur temperatūra gandrīz nemainās visu gadu. Ekstrēmu laikapstākļu laikmetā tā ir diezgan saprātīga stratēģija.

Trends 2025 -2030. gadam? Mēs izvēlēsimies pilsētas ne tikai pēc izmaksām, bet arī pēc klimata stabilitātes un digitālās infrastruktūras.

Pārstāj tikai lasīt reitingus. Izvēlies vienu pilsētu no saraksta un ieplāno izpētes braucienu tuvākajā ceturksnī. Tava nākotne negaidīs ideālo brīdi.

Magdalena 89′

lifestyle redaktore

Luxury Blog