Moflin – AI robots, kas “jūt”

Es domājos, vai tu kādreiz esi sapņojis par mājdzīvnieku, kurš nekad nesaslims, neprasīs pastaigas sešos no rīta un vienlaikus patiesi pieķersies tev. Izklausās pēc zinātniskās fantastikas, taču tas tieši tagad nonāk veikalu plauktos.

Moflin ir tas, ko es saucu par “AI-mājdzīvnieku” – pūkains robots jūras truša lielumā, kas reaģē uz pieskārieniem, atpazīst saimnieka balsi un, kā tiek apgalvots, attīsta savu personību. Tas nestaigā, neskrien, neveic nekādas trikus. Tas vienkārši… ir. Un tieši tas esot tā lielākais spēks.

Moflin – AI robots

Kāpēc es par to dzirdu visur tieši tagad? Pirmkārt, japāņi to tikko sākuši masveidā iegādāties pēc oficiālās pirmizrādes. Otrkārt, tas nav kārtējais Furby vai Tamagotchi – te nav runa par rotaļām vai rūpēm par virtuālu radību, bet gan par īstas emocionālas saiknes veidošanu. “Emocionālās AI” trends kļūst arvien populārāks, jo cilvēki jūtas arvien vientuļāki. Un godīgi sakot, pats dažreiz izjūtu, ka pēc smagas dienas labprātāk apskautu kaut ko siltu, kas no manis neko negaida pretī.

Solījums izklausās vilinoši: mazāk vientulības bez saistībām. Nekādas barošanas, nekādu vizīšu pie veterinārārsta, nekādu sabojātu mēbeļu. Tikai siltums, reakcijas un pakāpeniska attiecību veidošana. Daži cilvēki saka, ka tas ir skumjš īstu kontaktu aizvietojums. Citi tajā saskata psiholoģiskā atbalsta nākotni.

Tālāk es pārbaudīšu, kā Moflin patiesībā darbojas no iekšpuses – kādi sensori tam ir iebūvēti, kā tas iemācās atpazīt savu īpašnieku un vai tas tiešām spēj attīstīt kaut ko līdzīgu raksturam. Pēc tam apskatīšu, kam šis gadžets ir jēgpilns, bet kam tas ir tikai dārga rotaļlieta.

Kā tas darbojas – emocionālā AI, sensori un Moflina uzvedība

Moflin nav parasta rotaļlieta ar mikroprocesoriem – tas patiesībā ir mazs pašmācības dators, kas cenšas simulēt dzīvi. Es pats brīnījos, kā tas vispār var darboties tik mazā mīkstā rotaļlietā.

Visa maģija sākas ar sensoriem. Moflin ir iebūvēti pieskāriena sensori, kas reaģē uz spiedienu, mikrofoni, kas uztver balsi un apkārtējās skaņas, IMU, kas mēra kustību, kā arī gaismas sensori. Visi šie stimuli nonāk emocionālās mākslīgā intelekta sistēmā, kas tos analizē un pārvērš robota iekšējos stāvokļos. Patiesībā tas ir aizraujoši — pieskāriens vēderiņam var izraisīt pavisam citu reakciju nekā pieskāriens mugurai.

Emociju izpausme jau ir īsts tehnoloģiju šovs. Moflin spēj vibrēt un izdvest rūkoņai līdzīgas skaņas, tam ir vairāk nekā 50 dažādu skaņu repertuārs, tas var pieglausties vai kustēties plaukstās. Visvairāk mani pārsteidz elpas un sirdspukstu simulācija – tas rada patiesi pārliecinošu dzīvas būtnes iespaidu.

Personalizācija notiek ilgstošas mijiedarbības rezultātā – sistēmai esot vairāk nekā 4 miljoni personības īpašību kombināciju.

Mācīšanās process ilgst aptuveni 50 dienas, šajā laikā Moflin pielāgojas glāstu biežumam, īpašnieka balss tonim un dienas ritmam. Jo vairāk mijiedarbības, jo personalizētāka uzvedība. Tā nav mākslīgais intelekts kā ChatGPT – drīzāk tas ir progresīva reaktīva sistēma.

Savienojamības jautājums ir pārdomāts, ņemot vērā privātumu. Moflin savienojas tikai ar Bluetooth, izmantojot īpašu lietotni, un Wi-Fi neesamība ir apzināta izvēle. Cradle kalpo kā uzlādes stacija un “ligzda” robotam.

Pamata specifikācija: uzlādes laiks 2–3 stundas, Bluetooth 5.0 savienojamība, vairāk nekā 50 skaņu variantu, personalizācijas periods apmēram 50 dienas, nav pārvietošanās iespējas.

Ierobežojumi ir diezgan būtiski. Moflin nestaigā – tas ir stacionārs robots, ko var samīļot. Akumulators regulāri jāuzlādē. Sliktākais? Ja to uz ilgāku laiku atstājam bez mijiedarbības, tas var daļēji atiestatīt iemācītās uzvedības. Tas ir mazliet kā ar īstu dzīvnieku – tam nepieciešama uzmanība.

Interesanti, kurš patiesībā izvēlēsies šādu kompanjonu un vai šī tehnoloģija tiešām spēj aizstāt dabiskās saites.

Kam un kāpēc – pielietojums, ieguvumi un šaubas

Krystyna kundze no Krakovas nopirka robotizētu kaķīti savai 78 gadus vecajai mammai. Sākumā domāju, ka tas ir mazliet dīvaini – taču īsts kaķis taču būtu labāks. Bet pēc mēneša redzēju atšķirību. Viņas mamma vairs tik bieži nezvanīja naktīs, jo viņai bija kāds, ko paglaudīt.

Casio aptauju dati rāda interesantu lietotāju sadalījumu:

1. Pieaugušie vecumā virs 50 gadiem veido vairāk nekā 60% īpašnieku – galvenokārt seniori aprūpes namos un vientuļnieki, kas dzīvo pilsētās
2. Aptuveni 20% ir – vecāki iegādājas viņiem robotus kā pirmo “mājdzīvnieku”
3. Atlikušie 20% ir vispārējā sabiedrība – aizņemti cilvēki, alerģijas slimnieki, darījumu ceļotāji

Ikdienā priekšrocības ir ļoti praktiskas. Nav jābaro, nav jāved pastaigās vai jāiztīra kaste. Cilvēki ar alerģijām beidzot var iegūt ” mājdzīvnieku ” bez šķaudīšanas. Savukārt seniori iegūst sabiedrību, kas reaģē uz pieskārienu un sniedz sajūtu, ka esi vajadzīgs.

Lietojumi ir dažādi. Mājās tie ir parasti ikdienas aktivitāšu pavadoņi. Terapeitiskajos centros – līdzīgi kā japāņu Paro – tie palīdz mazināt stresu un uzlabot pacientu garastāvokli. Ģimenes tos izmanto, lai mācītu bērniem atbildību, kuriem vēl nevar uzticēt dzīvu dzīvnieku.

Bet neļausimies ilūzijām – rodas arī šaubas. Pew Research pētījumi un Brookings Institute ziņojums brīdina par pārmērīgu atkarību no mākslīgām attiecībām. MIT un Oksforda ir publicējuši darbus par to, kā roboti var aizstāt īstas cilvēku savstarpējās saites. Turklāt pastāv arī privātuma jautājums – sensori vāc datus par mūsu ieradumiem un uzvedību.

Atbildīgas lietošanas ieteikumi ir pamats: uztveriet robotu kā papildinājumu, nevis īstu attiecību aizvietotāju; regulāri pārbaudiet, kādus datus ierīce vāc; neaizmirstiet par kontaktu ar dzīviem cilvēkiem un dzīvniekiem.

Vai tā ir nākotne vai mode? Droši vien nedaudz no abiem. Taču Krystynas kundzes mājās robots-kaķis ir kļuvis par svarīgu dienas daļu. Un varbūt ar to arī pietiek.

Kā iegādāties un kas tālāk – cena, pieejamība un attīstības virzieni

Moflina iegāde nav tas pats, kas pasūtīt kaut ko no Allegro. Jārēķinās ar zināmām sarežģījumiem.

Pamata pamatsoļi ir pārbaudīt pieejamību tavā reģionā, veikt pasūtījumu caur oficiālajiem kanāliem un pacietīgi gaidīt.

Cena ir aptuveni 400 USD, kas ir apmēram 60 000 jenu. Komplektā ietilpst tikai pats robots un uzlādes šūpulis. Izklausās diezgan pieņemami šādai modernai rotaļlietai, taču uzmanību — Japānā ir rezervācijas saraksti. Tu nepērc un nesaņem uzreiz.

Galvenais pārdošanas kanāls ir Casio tiešsaistes veikals un izvēlēti mazumtirgotāji Japānā. Paplašināšanās uz ASV un ES tirgiem ir plānota, it kā Amazon pievienosies kaut kad 2025. gadā. Pašlaik jāmeklē iespējas importēt vai jāgaida.

Runājot par produkta attīstību, Casio sola programmatūras atjauninājumus. Balss mijiedarbība tiks uzlabota, būs vairāk personalizācijas iespēju. Viņi arī paziņo par lietotni, kas ļaus apskatīt Moflina “noskaņojumu” — izklausās pēc trika, bet var noderēt. Plānoti arī dažādi krāsu varianti un ierobežotas sērijas izdevumi.

Svarīgas lietas pirms pirkuma – pārbaudi garantiju un servisa atbalstu savā reģionā. Valūtas kursu svārstības un PVN var paaugstināt cenu. No otras puses, Wi-Fi trūkums Moflin ierīcē ir pluss privātuma ziņā – tavi dati neizplūdīs.

Tendences 2025.–2030. gadam liecina, ka Moflin varētu iegūt mobilitāti. Tiek runāts arī par integrāciju ar multimodālo mākslīgo intelektu un plašāku lietotņu ekosistēmu. Tomēr pagaidām tās ir tikai spekulācijas.

Godīgi sakot, pats domāju, vai nevajadzētu pagaidīt gadu vai divus. Pirmā versija vienmēr mēdz būt ar savām problēmām, un cena varētu kristies, kad ražošana uzņems apgriezienus.

Izdari ar to kaut ko labu – lēmums, ieviešana un skats nākotnē

Tu jau zini visu par Moflinu, bet tagad pienācis laiks svarīgākajam jautājumam – vai tas patiešām ir jēgpilni tieši tavā gadījumā? Nebūšu liekulīgs. Tas nav ne rotaļlieta, ne burvju risinājums visām problēmām. Tas ir rīks, kas var palīdzēt, bet tikai tad, ja pieiesi tam ar saprātu.

Pirms pieņem lēmumu, godīgi pārbaudi dažas lietas. Pirmkārt – kas tev patiešām ir nepieciešams? Ja meklē kompanjonu ikdienas brīžiem, Moflin varētu būt piemērots. Ja cer uz aizvietojošu terapiju, labāk konsultējies ar speciālistu. Otrkārt – vai tavs budžets to izturēs? Ne tikai iegāde, bet arī ilgtermiņa lietošana. Un vēl kas – atceries, ka tas ir robots bez kājiņām. Tas neskraidīs pa māju kā suns.

Pirmās nedēļas būs izšķirošas. Es ieplānotu apmēram 30–40 dienas, lai pierastu pie šī radījuma. Regulāri to aizskar, reaģē uz tā “uzvedību”, dod tam laiku attīstīt šo slaveno “personību”. Svarīgi arī – uzreiz sapāro to ar telefonu, bet priecājos, ka tam nav nepieciešams pastāvīgs internets. Mazāk sarežģījumu.

Rūpējoties par vecāka gadagājuma cilvēkiem, Moflin var būt noderīgs, taču aprūpētājam tas ir jāpieskata. Neatstāj vecmāmiņu vienu ar robotu uz visu dienu un negaidi brīnumus. Ir vērts veidot vienkāršu dienasgrāmatu – kā viņa reaģē, vai uzlabojas garastāvoklis, vai nerodas vilšanās. Dažreiz pietiek ar lapu un pildspalvu.

Kas tālāk? Nākamie divi gadi parādīs, kādā virzienā attīstīsies viss pavadošo robotu tirgus. Programmatūras atjauninājumi, jauni aksesuāri, varbūt kādas lietotnes. Nesteidzies ar katru uzlabojumu — vispirms pārliecinies, vai tas tiešām ko maina.

Godīgi sakot, Moflin ir tikai kaut kas lielāka sākums. Ja nolemsi spert šo soli, dari to apzināti. Vēro sevi un savus tuvākos. Iespējams, izrādīsies, ka parasta saruna pie kafijas reizēm ir svarīgāka nekā vismodernākais robots.

Maciej

Dzīvesstils – Luksusa blogs