Porcelāna vēsture – ķīniešu baltais zelts

Ja kāds tā domā porcelāna vēsture ir garlaicīgi, tā ir liela kļūda! Pietiek pateikt, ka eiropieši simtiem gadu ir prātojuši, kā tiek izgatavots materiāls, ko sauc par “balto zeltu”. Smalkais, keramikas materiāls pat dāvāja negulētas naktis alķīmiķiem, kuri pārliecināja ikvienu, ka zina, kā parastos metālus pārvērst zeltā. Vienam no viņiem tas izdevās, taču līdz tam laikam bija pagājušas paaudzes, kopš Eiropā parādījās pirmais no Ķīnas ievestais porcelāns. Šī valsts tiek uzskatīta par porcelāna šūpuli.

Ja mums ir porcelāna trauki vai rotājumi, mēs savām acīm varam pārliecināties – un pieskāriens to tikai apstiprinās –, ka ķīniešu keramika, salīdzinot ar vietējo eiropiešu, ir “debesis un zeme”. Jo porcelāns nav nekas cits kā keramika, kas mums asociējas ar raupjiem, cietajiem un smagiem traukiem no oranža māla. Bet porcelāns nav ne smags, ne raupjš. Diezgan viegls, smalks un gluds. Vēl varam piebilst, ka dažos variantos tas ir pat caurspīdīgs, turot pret gaismu!

Tūkstošiem gadu tiekšanās pēc pilnības. Porcelāna vēstures pirmsākumi

Nav zināms, kad tieši ķīnieši sāka ražot porcelānu, izmantojot šo materiālu ne tikai traukos, bet arī daudzos mākslas darbos. Indikatīvi tika konstatēts, ka pirmā gludā keramika, ko sauca par “primitīvo porcelānu” tika izveidota 1600.-1046. gadā pirms mūsu ēras Shang dinastijas laikā. Tomēr tam bija maz kopīga ar porcelānu, kas kļuva populārs vēlāk. Tas bija diezgan līdzīgs pamatmateriālam, piemērots ūdensnecaurlaidīgu kuģu būvēšanai. Īstais porcelāna uzplaukums sākās Haņu dinastijā, kad tika uzbūvētas pirmās domnas – no 25. līdz 220. gadam pēc Kristus.

Pirmie šādi produkti bija pazīstami kā seladons. Mūsdienās porcelāns un seladons tiek izdalīti kā atsevišķi keramikas veidi. Tomēr ir vērts atzīmēt, ka ķīniešu valodā ir tikai viens vārds, kas apraksta abus šos ķīniešu keramikas variantus (ci 瓷). Seladons ir agrīna porcelāna veids ar raksturīgu zaļganu krāsu. Nākamie simtiem gadu Ķīnas valsts un turpmāko dinastiju evolūcija izvērsās porcelāna un seladona rūpniecībā. Vēlāk tika radītas tālākas Ķīnas keramikas variācijas.

Porcelāna vēsture – pirmapstrāde

Slavenākais un līdz mūsdienām visizplatītākais porcelāna veids tika radīts Juaņu dinastijas laikā, 13. un 14. gadsimta mijā Šis īstais, cietais porcelāns tika izgatavots no petunces, t.i., porcelāna akmens (laukšpata iezis), kas samalts pulverī un sajaukts. ar kaolīnu (balto porcelāna mālu). Katrai sastāvdaļai bija sava funkcija.

Apstrādājot 1450 grādos pēc Celsija, pentuss glazējās, nodrošinot porcelānam raksturīgo vizuālo šarmu, un kaolīns nodrošināja produkta formas saglabāšanu. Eiropieši, mēģinot atrast “patentu” šāda veida porcelāna ražošanai, izgudroja citu veidu. Tas bija mīksts porcelāns, izgatavots no māla un šķembu maisījuma. To sauc arī par mākslīgo porcelānu.

Marko Polo ceļojumi un alķīmija. Kā eiropieši mēģināja viltot ķīniešu porcelānu

Daži saka, ka slavenais venēciešu tirgotājs un ceļotājs Marko Polo bija pirmais, kas Eiropā atveda porcelānu. Tā, protams, ir puspatiesība – viņš to tiešām atnesa, bet noteikti ne pirmo. Nav precīzi zināms, kad ķīniešu keramika sasniedza Eiropu. Pirmkārt, tai bija jākļūst populārai Vidusāzijas valstīs, lai arābu tirgotāji to varētu pārdot eiropiešiem. Viņi, iespējams, bija pirmie, kas uz Eiropu atveda no šī vērtīgā materiāla izgatavotus priekšmetus. Šeit ir vērts iekļaut nelielu atkāpi.

Nosaukums seladons, iespējams, cēlies no no Saladina vārda – vai drīzāk Salah ad-Din, pirmais Ēģiptes sultāns, kurš dzīvoja 11. gadsimtā.Viņš bija slavens ar savu lielo aizraušanos ar ķīniešu keramiku – vēlāk sauktu par seladonu – ar zaļganu krāsu… Kā akvamarīns. Un arī šīs krāsas nosaukums kaut ko liecina. Seladona pēdas tika atklātas arī Spānijā, kur Saladina laikā vēl daļēji valdīja musulmaņi. Aljaferijas cietoksnī (Saragosā, Spānijā) atrasts 11. gadsimta keramikas bļodas fragments, kas izgatavots no seladona.

Tad Marko Polo nevarēja būt pirmais. Fakts tomēr ir tāds, ka 14. gadsimtā viņš atgriezās no Ķīnas, atvedot no turienes dažādas preces. Tajā skaitā dažādi flakoni un trauki ar garšvielām un ķīniešu garšaugiem.Starp tiem bija skaista, maza pelēkzaļa burciņa. Toreiz radās termins porcelāns. Marko Polo nosauca šo unikālo, mazo kuģi porcelāns. Šis vārds cēlies no senās itāļu valodas, atsaucoties uz vārdu porcellini, kas savukārt ir jūras gliemežu nosaukums, kuru čaula atgādināja Polo burkas krāsu. Citi nosaukumi šim moluskam ir cowries vai poļu valodā… porcelāna lilijas.

Zilonis (porcelāna veikalā?) un poļu lieta. Augusts II Stiprais, pirmās porcelāna rūpnīcas īpašnieks Eiropā

No turienes viss bija lejup. Porcelāns un seladons Eiropā nonāca pa Zīda ceļu un pēc tam pa Nīderlandes jūras ceļiem. Līdz tam laikam eiropieši jau bija labi iepazinušies ar šo cēlo ķīniešu keramiku un domāja, kā Eiropā ražot traukus no tāda paša materiāla. Atšķirībā no šodienas, ražošana Eiropā tad būtu daudz lētāka nekā preču importēšana no Ķīnas. Pagāja SIMTIEM gadu, līdz eiropieši saprata, kā viltot ķīniešu keramiku. Nav brīnums, jo pat Marko Polo par tā ražošanu rakstīja pilnīgas muļķības!

“Kuģi ir izgatavoti no irdenas zemes vai māla, kas tiek izrakts kā no raktuvēm un sakrauts milzīgos pilskalnos un pēc tam atstāts trīsdesmit vai četrdesmit gadus pakļauts vējam, lietum un saulei. Šajā laikā zeme ir tik ļoti attīrīta, ka no tās izgatavotajiem traukiem ir debeszils nokrāsa un ļoti spožs spīdums,” savā žurnālā rakstīja Polo.

Kāda ir porcelāna vēsture Eiropā?

Viņš tiek uzskatīts par Eiropas porcelāna radītāju Johans Frīdrihs Betgers – Vācietis no Saksijas. Betgers bija alķīmiķis – jā, arī viņš ticēja, ka var pārvērst svinu zeltā. Ar porcelānu tas nebija tik vienkārši. Bet galu galā viņam izdevās. 1708. gada 15. janvārī tika radīta pirmā porcelāna recepte Eiropā. Tas bija lielisks notikums, pat vērts informēt pašu karali! Interesanti… poļu karalis – Augusts II Stiprais.

Gadu vēlāk tika izveidota pirmā porcelāna rūpnīca Eiropā, tieši viņa dibinātajā Albrehtsburgas pilī Meisenē (Saksija). Augusts II Stiprais! Tā kā Polijas karalis nāca no Saksijas dinastijas, viņa pakļautībā bija arī Saksija. Tā nu sagadījās, ka Polijas-Lietuvas Sadraudzības valdnieks bija tolaik Eiropā pirmās un vienīgās porcelāna fabrikas īpašnieks! Turpmākajos gados cita starpā tika izveidotas rūpnīcas: Austrijā un Anglijā.

Interesanti, ka daži avoti vēsta, ka Augusts II Stiprais ieslodzīja Betgeru, kuram kā alķīmiķim vajadzēja viņam “pārkāpt porcelāna kodu”, lai valdnieks varētu apmierināt savu porcelāna apsēstību.

“Vai tu nezini, ka ar apelsīniem ir tāpat kā ar porcelānu, ka, ja kāds saslimst ar vienu vai otru lietu, viņam ar tiem nekad nevar pietikt un viņš vēlas, lai tie būtu arvien vairāk un vairāk,” sacīja Polijas karalis. it kā rakstīja vienā no savām vēstulēm.

Vai porcelāns ir dārgāks par zeltu? Slavenākie porcelāna dekori un trauki

Porcelāns tas vienmēr ir bijis un joprojām ir vērtīgs, iekārojams materiāls. Un jā, mazi priekšmeti – piemēram, figūriņas, šķīvji, vāzes un citi rotājumi – var maksāt pat desmitiem miljonu dolāru. Un, lai gan tie noteikti nav “zelta vērti”, jo tie nav līdzvērtīgi zelta svaram, daži no porcelāna izgatavoti priekšmeti var gāzt no troņa cēlmetāla dabisko, skaisto spīdumu.

Viens no šādiem porcelāna dārgakmeņiem – no 18. gs. ķīniešu vāze no Mingu dinastijas – atrasts mājā netālu no Londonas. Tā tur nemanīta ilgi stāvēja kā parasta vāze. Patiesībā, iespējams, briti to izlaupīja no Pekinas Vasaras pils opija karu laikā 1860. gadā. Skaisti apgleznotā vāze tika izsolīta un atgriezta Ķīnā. To 2010. gadā iegādājās kāds ķīnietis par USD 83 miljoniem – viņš 50 reizes pārsniedza prasīto cenu!

Dažādi kontinenti – dažāda porcelāna vēsture

Ķīniešu porcelāna dekorācijas ir bijušas un paliks visvērtīgākās, taču arī Eiropas porcelāns šajā ziņā izceļas, būdams Ķīnas porcelāna “viltojums”. Kā izrādās – Johans Frīdrihs Betgers viņš izstrādāja tik labu recepti, ka Meisenes (vai Drēzdenes) porcelāns kļuva par vienu no iekārojamākajiem blakus oriģinālajam ķīniešu porcelānam. Tieši Meisenes porcelāns uzreiz nāk prātā, ieraugot porcelāna figūriņas.

Meisenas rūpnīcas agrīnos darbus varētu pārdot par tūkstošiem dolāru. Dažas figūriņas tika izsolīti līdz 200 000 USD. Slavenākie tomēr ir Johana Jakoba Kirhnera un Johana Joahima Kāndlera darbi. Kirhnera darbs no 1732. gada, kurā attēlots putns – “Lielais dumpis” – tika pārdots izsolē 2015. gadā par $1 071 209, neskatoties uz restaurācijas un remonta pazīmēm.

Citi slaveni porcelāna izstrādājumi ir: Sevres figūriņas un porcelāns no Kapodimontes – rūpnīcas, kuru Itālijā dibināja Marija Amalia no Saksijas, Augusta Stiprā mazmeita un Spānijas karaliene.